pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

par jaunumiem. jaunumi
8/25/10 09:26 pm
Biju kino uz "Viesnīcu pie mirušā alpīnista". Pēc tās noskatīšanās (ņemot vērā, ka filma ir igauņu) skaudīgais latvietis manī nolādēja visu Latvijas kino. Karoče, filma ir tik ļoti kruta, ka manā Eiropas kino top 10 tā noteikti atrastu sev vietu.

Citi jaunumi. "Mūs" izmet no dzīvokļa. Tagad dzīvosim A.Čaka mājā - Lāčplēša/Čaka stūrī. Dzīvokļabiedrenes kādā jaukā dienā paaicināja R. pie sevis uz 5 minūšu sarunu (es tikmēr stāvēju lejā aiz logiem un nepacietīgi gaidīju). Stāstījuma formā tika atklāts, ka ar "mums" nav patīkami dzīvot, jo "mūsu" dzīvesveids nav foršs, "mēs" esam skaļi un ka man vispār ir liela mute (par šito es nosolījos izņirgāt šīs smieklīgās dāmas, bet, nu, centīšos būt saudzīgs). Pats interesantākais, ka tas viss notika bez brīdinājuma. Nu, tipa visu laiku ir "nice living with you", bet te pēkšņi tā teikuma galā tiek piestiprināts aptuvens "could you move out next week?". Vienīgā, khm, negācija, ko pamanīju, ir tas, ka dzīvokļabiedrene X. kļuva savāda ik reiz, kad mēs ar R. mīlējāmies (viņa dzīvo blakus istabā). Tas izpaudās sākot no "čau" ignorēšanas, beidzot ar durvju ciršanu, perfekti simulējot "crowd walks through a room" efektu. Nepatīkami. Iedomājies - tu mīlējies un reizē domā, kā to visu padarīt klusāku, jo cilvēkam, kas tev sākumā šķita moderns un gudrs, izrādījās esam nenormāli kompleksi vai kas tāds. Un nemaz nerunāsim par otru dzīvokļabiedreni Y (jo man reāli ir kauns). Perfekti definē sievieti-čūsku. Godīgi sakot, viņas dēļ mans iespaids par sieviešu dzimumu ("uz ko ir spējīga sieviete?") ir mazliet grauts. Bet, nu, labi - zinu, zinu, ka mēs visi esam tik dažādi, tādas kā sniegpārsliņas, tikai atšķirīgi. Vienīgais, kurš komūnā bija normāls, bija Sibilla. Zaibis džeks. Bauhaus teiktu: "One mans agony is another mans treat."
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko