- par pazušanu no šīs realitātes
- 3/3/10 02:22 pm
- Reiz viena mana draudzene ievācās kādā vecā mājā. Diezgan ātri atklājām, ka bijusī iemītniece, tobrīd jau mirusi kundze, atstājusi mums kaudzi ar klonazepāmiem (nikns sedatīvs-trankvilizators), plāksnīti ar 10 mg morfīna trabletēm (opā, opā, opiāc!) un nedaudz tramadola (the same). Un nešaubos, ka bija arī alkohols, bet tas "mēreni". Tovakar mēs, cik atceros, apēdām pirmos divus, bet, godīgi sakot, īsti neatceros. Saprotiet, mēs taču vēl nezinājām, ka klonazepāms ar alkoholu izraisa šādas sekas. Nu, lūk. Kādas divas ar pus dienas bija pilnīgs tukšums, acīmredzot bijām notiesājuši to kaudzi vai vismaz daļu, tomēr mēs taču vēl nezinājām, ka lietojot daudz klonazepāmu ar alkoholu, tava vēlme iemest mutē klonazepāma šaibiņas tiek pastiprināta ar katru alkohola un katru klonazepāma devu. Nav jau tā, ka tagad es to zinu. Vienkārši zinu, jo man pastāstīja, un es informāciju perfekti savilku ar šīm Trīs dienām patīkamas elles.
Otrajā naktī atkājās, ka viena no meitenēm slikti reaģē uz mūsu centieniem viņu pamodināt, tāpēc izsaucām ātros, kas viņu arī savāca. Trešajā dienā, vispretīgākajā brīdī, šķiet ap pusdienlaiku, ieradās uz slimnīcu aizvestās meičas vecāki (lauķi, no reasoning with them; sēdēju uz krēsla, noliecis galvu, un gaidīju, kad tas viss beigsies). Ap to brīdi mēs laikam bijām tā teikt atnākuši atpakaļ. Runā, ka stresa brīži cilvēkam var uz brīdi neitralizēt reibumu, nu, lūk. Īsti neatceros, ko teica viņas vecāki, bet tas noteikti nebijas nekas labs.
Laikam drīz pēc tam braucu uz mājām. Četrdesmit minūtes sabiedriskajā transportā, acīm ciet skatoties logā un veldzējoties riebumā pret sevi brīžos, kad uzpeld kārtējā aina no šī ceļojuma, piemēram, "trīs jaunieši streipuļo pa slidenu ielu (ja nemaldos, februāris), viens gandrīz nokrīt, paslīdējis uz peļķledus; viņi ieiet kādā mazā veikaliņā, kāds kaut ko nopērk, ļoti ilgi skaita naudu, cits ar metodi 'paņem un iznes' nosper 2l kolu". Vēl kādas pāris dienas biju zoned out, bet tā izjūta un vainas apziņa, tās gan mani mocīja kādu krietnu nedēļu.
Teic, draugs, cik tu, ilgākais, esi pazudis no šīs realitātes? Un pateicoties kam?
EDIT: Laikam neprecīzi noformulēju jautājumu. Cik tu, ilgākais, ņifiga neatceries? - 22 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 3/3/10 06:20 pm
-
heh, kombinācija, ko sauc "mierīgi vari uzņemt sevī daudz litrus alkohola".
- Reply
- 3/4/10 02:48 pm
-
interesanti. cik atceros krim.likumu, alkohols visos gadījumos pastiprina vainu. cita rakstura pārkāpums?
- Reply