Grūti pateikt, par ko Kolinss īsti dzied, kaut arī nevar noliegt, ka pēdējā minētajā gabalā ir patiešām sarežģīta, brīnišķīga Tonija Benksa klavieru pasāža. Albūmam piemīt rezonanse, kas piemeklē klausītāju atkal un atkal, un mūzika ir tik skaista, ka no tās gandrīz neiespējami atbrīvoties, jo katra dziesma sasaucās ar paša pārdzīvoto. Kopumā albūms ierindojas starp pēdējo desmit gadu labākajiem rokenrola sasniegumiem, un smadzenes aiz šī albuma atkal ir Hjū Padžems, kurš radīdams skaņu, kas ir skaidra, dzidra, moderna, pārspējis pats sevi.