es esmu pārsteigts par to, ka tu tiešām ticēji horoskopiem. nekad nebūtu domājis.

ā, vēl man patīk tas, cik ātri tu spēj pieņemt, ka esi par kaut ko kļūdījies. tas mani arī pārsteidza, ne visi cilvēki prot ātri atsacīties no saviem uzskatiem, ja viņiem tiek dota jauna informācija. tas neattiecas tikai uz visādiem ezotērikas un reliģijas apsēstiem ļaudīm, ikvienam ir kaut kāda uzskatu sistēma, no kuras viņam grūti izrauties.

piemēram, ja es būtu zinātnisku argumentu varā dzīvojošs un visus neracionālos priekšstatus apgāzt mākošs indivīds, tad cik viegli man būs atzīt, ka augsti izstrādātās horoskopu (astroloģijas) sistēmās ir apslēpta ļoti liela izpratne par cilvēkiem, viņu psiholoģiju, attiecībām, kultūru? bez tā visa jau nevienam nevarētu iestāstīt, ka viņa dzimšanas datumam šādā ziņā ir kaut kāda īpaša nozīme. vai es tādā gadījumā spētu pieņemt, ka horoskopi par mums kaut ko var iemācīt? vai es tomēr visus astroloģijas pētniekus norakstītu kā aizspriedumainus lošus, un turpinātu atzīt tikai informāciju, kas ir pasniegta man saprotamākā valodā? jautājumi man, haha.

interesanti. arēmu arī tas izbrīnīja. man gan tas liekas normāli, ka cilvēks "zinātne vs pseidozinātne" gadījumā izšķiras par labu zinātnei. atzīšos, es neizpētīju otras puses argumentus, un man īstenībā pohuj, jo tagad esmu laimīx par to, ka zinu, kā darbojas šis prāta mehānisms.

es kā tas otrais varu droši apgalvot, ka to atzīt ir viegli. tiesa, es to nepiedēvētu astroloģijai (jo tās sistēmas (planētu izvietojumi šmizvietojumi) ir huiņa, kamēr spēja veidot teju universālus izteikumus par cilvēkiem ir apbrīnas vērta), bet gan zīlniekiem - cilvēku čakarētājiem par excellence. viņu metode - cold reeading - ir visnotaļ sarežģīta, tā prasa plašas socioloģiskas zināšanas, psiholoģijas pazīšanu, īpašu vērību un tamlīdzīgas lietas. pat Hudīnī uz īsu brīdi tika apjāts (pēc mātes nāves centās ar viņu sazināties), bet saprotot, ka visi zīlnieki šarlatānē ātri vien vērsās pret viņiem. tas bija forši

jā, pie reizes izlasīju arī par reading veidiem. domāju - varētu papraktizēt. noteiktās dzīves situācijās noderētu.

ja tu to nopietni, man ir kaut kādas triksteru grāmatas (digitāli), kur to varētu samācīties

Nekad nebiju lasījis par šo mūsu kognitīvo tendendenci, tāpēc arī ticēju horoskopiem (lai gan biju neizpratnē, par to, kā tie darbojās - godīgi sakot, man tas īpaši neinteresēja; kā arī man nepatika fakts, ka tie predeterminē cilvēku dzīvi). Tas bija kā tāds easy getaway. Un nav jau tā, ka es gāju astroloģijas portālos vai lasīju savu ikdienas horoskopu, vienkārši uzskatīju, ka cilvēku personības ietekmē tas, vai viņi ir dzimuši, teiksim, jūlijā, vai decembrī. Un joprojām mazliet uzskatu, ka ietekmē, bet tam vairs nav nekāda sakara ar astroloģiju, cik nu vien tas, ka izmantoju kalendāro sistēmu, gh.

bet varbūt arī ir sakars ar astroloģiju, nevar zināt. katrā ziņā es pie horoskopiem pieturējos tieši savas biased confirmation tieksmes dēļ un no vairs to nedarīšu, jo ir zināms cēlonis. tagad jau ir pohuj par to, vai astroloģija kaut kādā mērā ir patiesa vai nav.

nu, vispār jau mazliet ietekmē gan, bet pilnīgi citu iemeslu dēļ. ticot horoskopiem un sevi apzinoties kā emo vēzi vai strauju strēlnieku, pats neviļus sāc pieņemt lēmumus, kas būtu atbilstīgi horoskopam, tādējādi nokļūstot pašapstriprinošā stāvoklī. tev pajautā "noģērbjamies un ņurkojam sniegā?" un pirms atbildēt tu domā "hm, nu, es taču esmu trakulīgais mežāzis, TOTĀLI tas jādara" vai arī "nē, leimā zivs to nekad nedarīs". ticot 12-cilvēktipu personībhuiņai tiek laista garām iespēja eksperimentēt un iepazīt sevi dažnedažādos veidos. kaut kā tā

Nu nē, ir jābūt mazliet sajātam, lai visu laiku aktīvajā apziņā karātos tava horoskopa zīme. Man šķiet, ka vidusmēra cilvēks savu horoskopu atceras tikai ieraugot sadaļu "horoskopi" avīzē, draudos, vai kur vēl.

es pārspīlēju, protams, realitātē atliktu tikai vienreiz apzināties savu īsto raksturu no horoskopiem, lai tas varētu atstāt sekas uz mūžu. ir muļķīgi saistīt savu būtību ar kaut ko pilnīgi bezpersonisku no avīzes, vēl muļķīgāk, ja tā dēļ tie pieņemti lēmumi

ak, šī visu neapgāžamo zinību māte - vikipēdija