- M.J. cildinājums un citas sadzīviska rakstura problēmas
- 5/1/06 02:54 am
- Derētu kaut ko uzrakstīt, tikai nekas nenāk prātā. Nav ne skaidru domu, nedz aktuālu problēmu. Un, ja nav nekā, ko sacīt, tad kāpēc gan neparunāt par Mārtiņu Jonasu? Jā, par to pašu briljanto jaunieti, kas ir kā izkāpis no kādas vientuļas, sen aizmirstas, bet tomēr sentimentāli tuvas pasaku valstības, kurā reiz, kad mēs vēl bijām jauni un pirms došanās gulēt nepārtraukti dīcām saviem vecākiem, lai izlasa kādu lappusi no biezas, mums nepazīstamiem simboliem un putekļiem klātas grāmatas, viņš ņēma dalību, kā mūždien optimistiskais liliputs, kas runāja mīklās, pat tad, kad reiz tika pieķerts zogam pienu no kāda lieveņa, toreiz, nodots pilsētas saredzei, viņš viltīgi sacīja: "Teikšu jums stāstu, kas nebūs garš, bet pamācošs gan. Reiz, kad zeme vēl bij' jauna, kāds lepns tālo zemju ķēniņš pirmo staigāja šo pašu ielu, un, kā acis tikko atdarījis, viņš tvēra katru sīkumu pa rokai, lai apraudzītu un aptaustītu to, jo viņa zemēs lietas nebija vis lietas, patiesībā tās pat nevarētu tā saukt, jo, redz, tās bija, bet tajā pašā laikā nebija, ķēniņam ļoti iepatikās šī neizsmeļamā būtība, tik ļoti, ka viņš izdomāja palikt šeit un, starp mums runājot, viņš joprojām dzīvo kaut kur šeit, klīst šo pašu ielu un apbrīno šo lietiskumu. Vai jūs zinat, kas ir šis ķēniņš? Es zinu."
Pasaka, šķiet, beidzās ar ainu, kur asinskārs pūlis ar akmeņiem nomētā kādu ķēdēs sakaltu nabadziņu, bet, ai, nav ko iedziļināties sīkumos.
Ak jā, šis mazais izsauksmes vārdiņš 'ai', tik pašpietiekams un cēls, pat bez konteksta, sevišķi jau no Mārtiņa puses, tas neviltots un trāpīgs, ietriecas mūsu aukstajās sirdīs, un, pašiem nemanot, spēji atkausē tās. Gluži kā tipiskais 'bāc', kas neuzspēlēti un gludi pauž nožēlojamību, saprotams, nevis tādu, kā dēļ tu kādu pelsi un spersi, bet gan tādu, kas, sajusta no kāda pabērna puses, tevī izraisītu nepārvaramu vēlmi apskaut to nabadziņu un varbūt pat piedāvāt naktsmājas un kādu glāzi, divas silta piena.
Viss, nahuj viņu, nahuj pasaku un skarbās dzīves īstenību. Jāiet gulēt, jābūt kā vienmēr svaigam un skaistam, jo rīt jāfilmējas kaut kādā vācu reklāmā un vispār jāturpina "SAPŅU PUISĒNS". Liekas, galvenais varonis pats ir iekritis mūsu maigajās, netiklajās rokās. Ko es vēl gribētu piebilst - mana īslaicīgā atmiņa. Proti, problēmas ar īslaicīgo atmiņu. Man ir apbrīnojama ilglaicīgā atmiņa, bet problēmas sagādā tādu notikumu atsaukšana, kas rituši pirms pāris minūtēm. Sevišķi spilgta aina ir miega zāļu ievadīšanas procesija. Lieki piebilst, ka pārstāvu cilvēku grupu, kam ir tieksme pārdozēt sadzīvisko un nomirt stulbā rokmūziķa nāvē.
Un vēl - http://www.myspace.com/dirtybarby OBLIGĀTI noklausieties dziesmu 'Tarantula Eyes'. Ja tas nav labākais no modernā pankroka, tad pasteidzies un noslēp savu ģimeni skapī, 'cause M.J.'s gonna get them really bad! - Current Music: Jeffree Star - We Want Cunt // Dirty Barby - Tarantula Eyes
- 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 5/1/06 03:23 am
-
es jūtu, ka man ir jāsāk vākt ziedojumi tavam glābiņam
- Reply