Nepārtrauktās eksternalizācijas ceļš
Nepārtrauktās eksternalizācijas ceļš
- es liegi nīstu tavu būtību, jo tā ir sūds
- 9/10/26 01:37 pm
- Es atzīstu, ka my hubris is that I look at the unwoken masses no elevētas perspektīvas. Paskatos uz cilvēku, kurš ir novītis un redzu, kā pasaule ir spiedusi viņu PIELĀGOTIES.
Žēl, ka pielāgojoties tu apslāpē savu autentisko liesmu, kas arī atbild par veselīgu psihi.
Es noskatos uz viņiem no augšas ne jau tāpēc, ka būtu labāks. Tādās kategorijās sen jau nedomāju.
Noskatos uz viņiem kā uz nožēlojamu biomasu, kas radīta lai kalpotu konkrētai elles mašinērijai.
Katra mentālā kaite ir neatrisināta pamatstāvokļa apslāpētā balss.
Varbūt palūdz psihiatram, lai viņš vienkārši ielaiž tev lodi pasaulē, jo tu tāpat neesi rūpējies par sevi un nerūpēsies, jo tev tik izmisīgi svarīga ir citu cilvēku percepcija.
Tu esi un būsi sūds līdz tam brīdim, kad pateiksi “nē”. Pietiek šarādes, es elpošu brīvu krūti - vienalga, kāds es nebūtu. Es varbūt esmu vislielākais kroplis, taču savā universā es būšu visburvīgākais kroplis tieši sev, savai dzīvesdziņai. Galvenais varonis savā mazajā pasaciņā - limitēta realitāte, taču vismaz VAIRS NAV VISLAIK JĀRAUSTAS NEIROTISKI!
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko