- 2/16/24 11:11 pm
-
Kā man paskaidroja psihoterapeiti, cilvēki vienkārši runā šādas lietas, lai iedzeltu. Tev nav argumentu, lai paskaidrotu, bet gribi palikt pie sava viedokļa, tāpēc esi dzeloša un sāc apspriest mavu personību.
Es varu kļūdīties šajā jautājumā. Vienmēr esmu gatavs mainīt savus uzskatus. Tikai vajadzīgi arī labi argumenti, kurus sastādījuši labi analītiķi. Neizslēdzu, ka tādi ir arī krieviski, bet angliski tomēr būs vairāk. Labi analītiķi paši rakstīs angliski, jo tā var sasniegt lielāku auditoriju.
Par Krievijas supremātismu es visvairāk lasīju no https://acoup.blog/ un citiem. Cik avotus tu esi lasījusi?
Vai man ir tendence uzrauties uz neuzticamiem avotiem? Varbūt dažreiz ir, bet kopumā es tomēr esmu ļoti daudz analizējis par avotu uzticamību.
Labs piemērs ir kovida pandēmija, kad es jau ļoti drīz sapratu, ka panika bija nevietā. Skaidrs, ka Zviedrijas ceļš bija vispiemērotākais. Bet tikai tāpēc, ka es to atbalstīju, vairums cibiņu (tevi tai skaitā) mani sauca par psiho un cietsirdi.
Viņi centās argumentēt, nevis analizējot faktus, bet uzspiežot savu uz bailēm balstīto viedokli. Es pat vairāk par viņiem mainījumu savas domas, kad parādījās jauni datiem – piemēram, par to, vai maskas ir efektīvas (sākumā es domāju, ka jā, bet pamazām kļuva skaidrs, ka nav labu pierādījumu par to).
Es negribu izklausīties augstprātīgs. Ja tev vajag jauku parunāšanos, tad tā ir viena lieta. Ja tu gribi noskaidrot patiesību, tad tā ir cita lieta. Tur simpātijas vai izrunāšanās no sirds ir nebūtiska un tikai traucē.