pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

6/12/23 03:25 pm
Fascinē jauni, adekvāta izskata vīrieši, kuri zālē ierodas treniņtērpos, kas ne tikai smird, it kā tajā būtu notikusi paša gaļas dekompozīcija, bet no mitruma tērps smird pēc bomža dzīvokļa - pelējuma toņi, utt.

Kā es rīkojos šādās un līdzīgās situācijās? Es vienkārši paužu savu riebumu, ejot garām pie sevis klusi, bet audiabli nosakot: "Nu fāaak, kas te voņī pēc nāves?" vai demonstratīvi norīstoties un skatoties uz šo cilvēku.

Uzskatu, ka pilsoņiem strikti jāvēršas pret cilvēkiem, kuri ar savu deģeneratīvo būtību piesmirdina publiskās telpas. Sab.transportā savā fekāliju un urīna masā iemigušus, bez pajumtes palikušos cienu vismazāk. Ok, tev dzīvē ir grūti, spēju to pieņemt, bet kāpēc man jācieš no tā, ka tu nevari savā patversmē vismaz 1-2x ned.noberzties? Pisnah ārā no sab.transporta! Kamēr nenomazgāsies un neaizvilksies uz centru, kur var par brīvu dabūt vircas-nepiesūcinātas-drēbes, nekāda pub. infrastruktūras izmantošana tev, draudziņ!

Man nav nekādas līdzjūtības pret cilvēkiem, kuri burtiski ir kļuvuši par staigfekālijām. Savukārt nosacīti cienu bezpajumtniekus, kuri apzinās sevi un cenšas darīt visu, lai, esot cilvēkos, citiem nebūtu no viņiem pretīgi. Lai jau viņi dzīvo un izbauda ļoti relatīvu brīvību šajā obligāciju un rutīnu pasaulē, bet tad ar nosacījumu, ka viņu orģiju dēļ necieš apkārtējo deguni.

Atgādinājums visiem kropļiem. Nopērc šovasar dezi un mazgājies vismaz 1x diennaktī.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko