June 6th, 2014

• mana šī brīža mantra
• 6/6/14 03:41 pm
• We believe in love,
  We believe in love,
  God save us now,
  We believe in love.
  
  Tik skaista mūzika, albums un, protams, grupa. Šī sanāk trešā reize, kad dzīvē sev to apstiprinu ar tirpām, kas pārskrien pār muguru, kā arī vēlmi izdziedāt to visu skaistumu ar savu balsi vien. Darīt neizdarāmo, ha.
  
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/6/14 03:52 pm
• Eksceptionālas paģiras, nogulēju 13h, ik pa brīdim pamostoties no mušām, kas kaut kāda sasodīti nesaprotama iemesla dēļ atrada vienīgo vietu, kas man bija kaila (kāja ikru reģionā), un tur ik pa brīdim patusējās. Un tad vēl paspēju sajusties kā tas pidarass Ušakovs, kurš toreiz gandrīz nosprāga, jo ņihuja nerubī no dzīves, jā, bet es toties rubīju, tāpēc, kad pamodos, iztempu divas ūdens glāzes un piepildīju trešo, ko izdzēru pēc salmu kaudžu donkihotiskas novākšanas. Es sagrābu tos vienkopus vēl vairāk, tad aptvēru diezgan sakompresēto salmu kaudzi ar rokām, piespiedu to pie sava torsa, cenšoties neko daudz nenomest pa ceļam uz vietu, kur šie salmi bija jāizgāž.
  
  Šodien vai rīt sastapšu garīgi slimu cilvēku. Man ir bail. Bet reizē man ir absolūti vienalga, tātad man nav bail. Es tikai vēlos būt cilvēks, pasakot, ka man ir bail. Ka es jūtu mīlestību vai ciešanas, vai ko tādu.
  
  Katrā ziņā, praise the Lord, praise God!
• Current Music: swans - sex, god, sex
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/6/14 03:53 pm
• Paradoksāli, bet visvairāk dzīvē vēlos mieru. Es gribēju kaut ko rakstīt par to, ka vēlos mīlestību and stuff, bet patiesībā es zinu, ka man būtu jāiziet kaut kādi kursi vai jāizlasa kāda self-help grāmata par to, kā iemācīties mīlēt. Saprotams, šobrīd mazliet ņirgājos par sevi. Bet tajās ņirgās ir liela patiesība. Jo vienmēr ir tā, ka es esmu tas, kuru mīl. Tas viss notiek tik intuitīvi, tik... instinktīvi?
  Man tas šķiet paradoksāli, jo dzīve savā ziņā tomēr ir pretstats mieram. Miers ir kaut kāda meditācija, galēji - nirvāna. Vai vienkārši nāve. Kad es biju ieslodzīts uz 48h "Septītajās debesīs", es centos meditēt, bet biežās mentu kustības un metāla klabināšana aiz biezajām dzelzs durvīm liedza man pietiekoši atslābināties. Laikam dzīvē ir jānotiek kaut kam tādam (negribu teikt - traģiskam), lai es tiešām atdotos šim miera potenciālam.
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko