March 2nd, 2014

• 3/2/14 08:19 pm
• We'll rise above, 
  We'll rise above all the killing. 

  
  

  We'll rise above, 

  We'll rise above while you're sleeping.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/2/14 08:22 pm
• Es jūtos pavisam pārprasts. Tik pazemojoši pārprasts. Tā ir tik sasodīti neatīkama un paralizējoša sajūta, kas rada vēlmi pārtraukt pilnīgi jebkādu kontaktu ar ārpasauli. Ārpasaule ir sāpīga. Dzīve ir ciešanas, vai ne. Bet šīs ciešanas ir nesalīdzināmi lielākas, ja tu kaut kādā posmā esi ļoti aktīvi stājies tām pretī, samazinot to potenciālu, vadoties tikai pēc tā, ko uzskati par sirdi, krietnumu un siltumu. Bet tad atkal visam pa virsu uzkrīt šī nolādētā desensitivizācija mūsos - tas, ka realitāte tiek vairāk asociēta ar to, kas noris prātā, nezinu, sēžot pie datora, nevis to, kas noris izjūtu un smalko stīgu līmenī, cilvēkiem esot tuvu, dzīvē.
  
  Mēs arvien mazāk uzticamies tam, ko jūtam, bet tā vietā ļaujam, lai mūs vada prāts, kas ir tik jau nu ļoti izteikti tendēts mūs pašus beigu beigās piečakarēt (ja vien mēs neprotam draudzēties ar prātu; bet es pieņemu, ka nē, jo tas ir sasodīti sarežģīts un ilgs darbs). Un tas ir tik sasodīti skumji, ka es pat nevaru par to īpaši daudz neko uzrakstīt. Protams, es pats varu ar sevi stundām ilgi debatēt par avotu drošticamību, tomēr beigu beigās viss atgriezīsies pie pirmatnējās izjūtas, mirkļa, momenta, spontānā gara cilvēkos un dabā vispār. Kā es to zinu? Es to nezinu. Man ir tāda nojausma. Es to jūtu. Un to, ko es jūtu, tas ir vissvarīgākais, kas var būt.
  
  Sabrūk visas sienas, drošticamība ielido miskastē, un cilvēks attopas, ka smaida. Viņš smaida. Smaida ilgi. Bet tad atkal, kā jau katru dienu, cilvēks pārstāj smaidīt, atgriežoties pie sevis, mājās. Šķietamajā siltumā un drošībā. Savās četrās desensitivizētajās cietuma sienās. Un tur valda citi noteikumi. Ar šādu cilvēku, kurš ir aizgājis prom no kaut kā, kas viņu ir priecējis, un sācis to analizēt viens pats, runāt, nē, saprasties ir neiespējami. Brīdī, kad esi viens un analizē pagājušo laiku, vienmēr, vienmēr, vienmēr domas ritēs vaļā, lielā mērā balstoties uz aizspriedumiem (confirmation bias). Es saprotu, mēs visi vēlamies būt droši, pārliecināti, bet to nevar panākt vienatnē.
  
  Vienatnē cilvēks ir kropls. Vienatnē cilvēks ir visa pasaule. Vienatnē cilvēks nav daba.
  
  Vienatne ir visstingrākā režīma cietums, kādu es zinu esam uz šīs pasaules. Es zinu tikai retus eksemplārus, kuri vienatnē autopilotā nesāk nodoties pašanalīzei, izmantojot šaubīgu metodiku. Ir jāprot domāt, lai domātu vienatnē, un beigās pilnībā uzticētos šīm domām kā tādai patiesībai. Bet gandrīz to neviens neprot (es, vienatnē esot, faktiski neparko nedomāju; tad jau labāk pavadīt laiku meditējot).
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/2/14 09:13 pm
• Es deleģēju varu pār sevi cilvēkiem, kurus uzskatu par tuviem. Tas ir tik smieklīgi. Es esmu tik smieklīgs, jo esmu tik šķietami viegli pakļaujams. Man mierīgi kāds varētu nolasīt skaistu referātu par Dziļām Jūtam, un viss, man pietiktu. Es padotos.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/2/14 09:37 pm
• Vakarnakt, sēžot taksī un gaidot lietas, garlaicības mākts, sāku runāt ar šoferi. Viņš izrādījās esam ļoti inteliģents krieviski runājošs latvietis, dzimis un audzis v Pļavnieki un tā. Svarīgākais, ko mēs secinājām mūsu 20 minūšu sarunā - pohuj par to, kādā valodā runā, ja gribēsi saprasties, sapratīsies. "Un nekad netaisi biznesu ar draugiem. Nekad," viņš atbildēja, aizdomājies par manu jautājumu, kā viņš nokļuva līdz taksista krēslam.
  
  Lietas bija sliktas. Nauda izmesta vējā. Bet vismaz man ir divi jauki secinājumi, ar ko esmu dalījies ar kādu citu. Dalīšanās prieks manī ir viens no lielākajiem.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/2/14 09:43 pm
• Death in June pirmie albumi savulaik man iemācīja pilnīgi visu, kas jāzina par postpunk manieres basa spēli. Šī (2.) dziesmas versija, lai arī tur tik labi nedzird basu, man patīk vairāk trompešu un atmosfēras dēļ. Nē, drīzāk pieraduma dēļ. Patiesībā to 1. versiju tikai šodien izdzirdēju. 
• Current Music: Death in June - Nation
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko