- 11/10/22 08:50 pm
-
Šeit pievienojos 2006ajā, lai rakstītu par mūziku šauram interesentu lokam (pēc tam īsu brīdi bija roks.nemirst.lv, kur to turpināju ar dažiem tā laika paziņām). Pēc tam sāku rakstīt par saviem garīgajiem pārdzīvojumiem un filozofiskajām pārdomām.
Laiki kopš tā laika ir drastiski mainījušies, pie tam šokējoši strauji. Vēl arvien daudz klausos mūziku, bet rakstīt par to vairs nevedas. "Sense of dread" par šobrīd notiekoši pārvar citas intereses. Neslēpju, ka esmu varbūt pārāk apsēsts ar current_things, taču nevar sev palīdzēt. Sajūta tāda kāda būtu bijusi 20ā gadsimta pirmās puses cilvēkiem, kas piedzīvoja līdzīgas straujas pārmaiņas, kuras notika "no augšas" un izjauca visu ierasto dzīves veidu. Laiska tērgāšana par foršam, bet maznozīmīgām lietām vairs neieprien. Varbūt arī vecuma īgnums iestājas.
Ko tu iesaki? Neinteresēties par current_thing, ieslīgt izolacionismā un hobijos, izlikties, ka viss kārtībā? Kā foršajā Tvinpīkas trešās sezonas scēnā ar gangsteriem un poļu grāmatvedi - people are under a lot of stress, Ulv. Un ne gluži pašu cilvēku vaina tā ir. Mēs tiekam rīdīti un šī rīdīšana strādā. Komunisti vs nacisti is back. Kari un vēl lielāku karu draudi is back. Ekonomiskā depresija, nabadzība un mēri (pat ja feiki) is back. Shit sucks.