pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
- 3/11/20 07:12 pm
- Esmu mazliet samīlējies savā sekretārē Lienē. Jēziņ, viņa ir tik kruta sieviete. Es eju uz darbu un smaidu, zinot, ka man būs iespēja parunāt ar viņu. Pats krutākais, ka viņai arī ļoti patīk sarunas ar mani. Viņa vienkārši arī ir "diezgan garīga" beibe- ņemās ar visu to austrumu figņu. Man ar tādiem cilvēkiem runāt ir nesalīdzināmi vieglāk, nekā ar normijiem. Ja nemaldos, viņai ir nedaudz pāri 40. Un ir pre-teen vecuma dēls.
Sarunājoties ar viņu, esmu ievērojis, ka viņai patīk mātišķi norādīt, ka domāju nepareizi, lai gan patiesībā domāju tāpat, kā viņa konkrētajā jautājumā. Man šķiet, ka šīs viņas norādes vairāk ir tāda ka sociāla spēlīte ar mani. Ķircināšana vai kas tāds.
Viņai ir tik mīļš smaids. Un viņa smejas tā, ka ap viņas degunu veidojas ļoti piemīlīgas krunciņas. Ko lai saka, žēl, ka viņai ir bērns. Un vēl- vēlētos kādreiz ar viņu parkomunicēt ārpus darba. Visādi citādi - es strikti iestājos pret intīmattiecību veidošanu ar kolēģiem.
Tāpēc neko.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko