Cilvēkiem būtu biežāk jāapzinās, ka visi (labi, vairums) cilvēku konstrukti (mentāli/fiziski) nav absolūti. Jebkurai vienībai ir savi no pirmā acs uzmetiena nesaskatāmi, taču esenciāli nosacījumi, kas nozīmē to, ka nav korekti teikt "pilnīgi visi", "vienmēr", "100%". Teiksim, nevainīguma prezumpcija - nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums un visas šaubas jātulko par labu apsūdzētajam.

Taču kā prestats tai kriminālās biheiviorālās psiholoģijas un profailinga aspekts - fakts, ka uz apsūdzēto nepārtraukti tiek izdarīts emocionāls un fizisks spiediens. Ja izmeklējošais detektīvs pārvalda noteiktus biheiviorālās psiholoģijas aspektus, viņš, sākumā izliekoties draudzīgs, no empātiskā vadoņa arhetipa varas pozīcijām iepazīst apsūdzētā personības šķautnes un tad tās izmanto pret viņu, lai izspiestu atzīšanos vai jebkuru citu faktu, kas palīdzētu prokuroram panākt notiesājošu spriedumu tiesā.

Pēdējā laikā bindžoju Jim Can't Swim youtube kanāla materiālu. Tie video ir patiesi vērtīgi tādā ziņā, ka ļauj mums, mirstīgajiem, ieskatīties smalkākajās metodēs, kā arī redzēt tos talantus (unsung heroes), kas tās pielieto. Praktiskā biheiviorālās psiholoģija kā tāda dzīves estētika. Novēlu LR mentiem apgūt šīs metodes, lai nebūtu brutāli jādod pizdi un tā jāizspiež atdzīšanās (mūsdienās vairs nav tik traki, taču neaizsargātākie sabiedrības locekļi joprojām parasti tiek fiziski iespaidoti by low tier cops bezmazvai just for kicks; pun intended).

Jānoslēdz ar to, ka kaut kādā mērā vari sevi pasargāt, ja atsakies no sarunas ar viņiem bez sava advokāta klātbūtnes. Tās ir tavas tiesības. Diemžēl zem spiediena un tajā šausmīgajā stresā cilvēki bieži aizmirst par to un sāk sarunu (saruna parasti sākas ļoti mierīgi, detektīvs rada false security apziņu, utt.) Vislabākais, ko tādā gadījumā teikt: "Esmu gatavs jums visu pastāstīt, kungi, no sirds! Taču tikai sava advokāta klātbūtnē. Patiesi atvainojos par šīm neērtībām, mēs ar viņu vienojāmies, ka nekad nerunāšu ar policistiem viens, jo es vienreiz, būdams stulbais es, pārāk daudz pastāstīju vienam cilvēkam pārāk daudz un tāpēc dabūju pērienu. Ai, man ir stulba tendence aizrunāties, saprotiet, kungi?" (protams, mazliet āgstos, bet ideja paliek nemainīga, tikai bez tām hiperbolām)