- 2/9/19 05:58 pm
-
Mežs Miķeļtornī, faktiski tāda biežņa. Mums tur ir daudz dzīvnieku, stirnas, aļņi, mežacūkas. Bet mežazvērs jau baidās no cilvēka un, izdzirdot viņu, metas bēgt. Tas bija jau gandrīz pie mūsu vārtiem, kādi 50-100 metri. Tas šoks un milzīgās bailes radās no tā, ka pēc mūsu biedējošajiem kliedzieniem tā radība vēl straujāk metās uz mūsu pusi. Par noskaņu pirms tam būtu grūti pateikt - nācām vēlu tumsā no jūras, tur labs gabals cauri mežam un garām kapiem, bija jau tāpat diezgan bailīgi, ko es, protams, centos meitenēm neizrādīt.
Jā, vēl piemirsu piebilst, ka normāli mūsu suns skrēja ārā un dauzījās riedams gar sētu, ja sajuta kādu zvēru mežā, bet te uzvedās pilnīgi netipiski, rūca, smilkstēja, spiedās pie kājām, tā kā drusku trīcēja. Mēģināju viņu izstumt pagalmā, bet neļāvās.
Taču es neuzstāju, ka tā ir pārdabiska parādība, tikai bail bija ļoti. Lūk tas gadījums ar durvīm - tam gan nav izskaidrojuma, jo tā durvju atveramā uzparikte ar diezgan lielu spēku bija jāspiež, tas nekādi nevarētu notikt pats no sevis.