es tev sekoju, kā komiskam galēja nīgruma piemēram, ko dažbrīd sporta pēc var pakacināt, kā arī, protams, izpildu kategorisko imperatīvu, nepieļaujot ļaunu un stulbu domu izplatību pasaulē.

kaut vai tepat, kur tev aiziet virkne ar visādiem apgalvojumiem un pieņēmumiem par rpetējo pusi - ir patiešām garlaicīgi un nolaižas rokas kaut ko bilst tipiņam, kam viss ir pilnīgi skaidrs, kaut gan, patiesi, ir kaudzēm nopietnas literatūras par šķiru koncepta kritiku vai par fašisma/nacionālsociālisma kreiso ievirzi un saknēm. bet nē, tu to visu ignorē, jo tev tavi bubuļi un iedomi tēli, tavs saspiestais naratīvs daudz svarīgāks par sarežģīto, interesanto cilvēku gara pasauli, tu savas cīņas izcīni tikai tabloīdu gāgināšanas līmenī, jēgas tur ir ļoti maz, bet tas laikam ir izdevīgi, jo svarīgāk ir sakaut kapitālismu un reakcionārus, nekā noskaidrot patiesību, kas prasa laiks, un laiks, ilglaicība taču ir reakcionāru lieta.

man taču nav jāliek linki, vispārzināmas, daudz cirkulētas patiesības par korbinistu ciešajām simpātijām pret staļinismu? kam šī bērnišķā strausa politika? kas, tev vienīgajam šķiet, ka ar savu tastatūru noskaidro patiesību un glāb pasauli no tumsoņām?