pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

Bruņinieciskie dzīves moralizētāji.
6/28/05 08:50 pm
Iedomājieties situāciju - es ar labāko draugu turu M. Jonasu aiz kājām pa logu. Puisis ir apdirsies no bailēm, jo, kā nu ne, viņam bail no augstuma. Viņa sūdi notek gar muguru, gar čaka ielas mājas sienām, vēja nēsāti, tie aptašķa niknas sētnieces un mašīnas. No ceturtā stāva 20 kg smagas svarbumbas krīt izcili. Ātri un nežēlīgi. Jonass sver vairāk. Draugs Aleksis vislaik piemin to bumbu un filmas, kas man liek smaidīt, jo tā jau ir vakardiena. Jonass, šķiet, beidzot ir aizmidzis.

Iedomājieties situāciju - telpā ielaužas jaunietis un satver M. Jonasu aiz kājas. Jā, mūsu skalu rokas nespēj M. noturēt pietiekami ilgi. Bet pēdējā brīdī jaunietis ar identisku fobiju satver Jonasu un izglābj no stikla pudeles cienīga likteņa. Diez sētnieces pienākumos ietilpst cilvēku asiņu tīrīšana no nogarlaikotā plastmasas bruģa.

Iedomājieties situāciju - mums tiek pārmesta M. Jonasa traģiskā nāve, kas patiesībā nav nāve, jo viņš tika izglābts. Viņu izglāba puisis no laukiem, kas pirms minūtes ķiķināja par Jonasa ciešanām (hehe) aiz palodzes. Pēkšņi mana mugura tiek sadragāta triecienā pret metāla dvieļu pakaramajiem. Es esmu sasodīti pārsteigts un apmulsis. Tas man liek smaidīt. Situāciju es novērtētu ar 8 no 10, jo tas liek uz jauniešiem paskatīties nedaudz citādāk. Vismaz pēc teicieniem (precīzi neatceros) "Tu maz zini, kas ir dzīve, bļe?!", hehe.
Current Music: Queens of the Stone Age - Broken Box
Current Mood: vīlies
11 atstāja kaut ko atstāj kaut ko

Re: _ _ _
6/29/05 01:00 am
hahah, tu man arī patīc.
Reply