"Cilvēks" ir par mūsu iedzimto duālismu. "Vectēvs" ir par visiem neapsolītajiem un, galvenais, neizpildītajiem solījumiem, konkrētāk par manu solījumu mammas tēvam - pirms viņa nāves apsolīju, ka bērēs spēlēšu mammas akordeonu (tas vispār ir viens no mīļākajiem mūz.instrumentiem; ja tu esi meitne, kura spēlē akordeonu un neesi Indra, marry me!). Taču es vectēvu piečakarēju, jo tolaik man bija citas aktualitātes (vēl biju īsts post-tīnis). Un tāpēc veltīju viņam šo Lokatora dziesmu. "Suvenīri un narkotikas" ir skaņdarbs, kā ierakstā trūkst lirika, kur dziesmas beigās es aizkautā balsī dziedu "Miļā, es vēl esmu jauns, mazā, es vēl esmu jauns". Dziesma ir par mani un Lokatora grupasbiedriem, kuri ir iemācījušies mūžam saglabāt savu jaunību bez nekādiem specifiskiem eleksīriem and other external factors. Izbaudi.