- the advent of irrational rationalism
- 2/4/18 05:44 pm
-
Viens gan ir skaidrs - we're not enlightened. Cauri gadsimtiem, brienot cauri urbanizācijai, industriālajām revolūcijām un nonākot pasaulē, kur cilvēks lielāko daļu laika pavada ekrāna priekšā, nav šaubu, ka šis cilvēks, mēs, ir tik atsevišinājies no dabas, cik vien tas ir iespējams, nenogalinot sevi (pagaidām). Es esmu šis cilvēks, tāpēc esmu spriestspējīgs. Un cilvēkam vienmēr ir paticis gozēties pretī savam spoguļattēlam - cik esamu varents, izglītots, cik ļoti attīstītāks, salīdzinot ar maniem senčiem. Ir tik daudz bias'u, ka šis modernais racionālais cilvēks nemaz nespēj skatīties uz pagātni un tās gudrībām neitrālā gaismā, ka šis cilvēks ir prediterminēts nihilists. Un tāpēc viņš var nonākt pie secinajuma, ka, piemēram, bronzas laikmeta cilvēki bija neattīstīti dumiķīši un ka "cilvēki tad neko nerubīja" vai arī, piemēram, ka tas, ka ir tāds cilvēks, kurš ir spējīgs ar savu gribu ietekmēt zināmus realitātes aspektus, ir phony. "Dodiet man zinātniski pierādītu un dokumentētu info par to, citādāk viss, ko tu saki, ir sūds!" - tā viņi saka. Bet ko darīt, ja šis aspekts ir saistīts ar kognitīviem elementiem, piemēram, "lai notiktu maģija, tai ir jānotic" - proti, (stulbs piemērs) lai redzētu, kā tantiņa taisa brīnumus, vispirms ir jānotic viņas spējai taisīt brīnumus. Tas nedaudz, kā tāds Šrēdingera kaķis, if you will.
Inb4 butthurt pseudoscientists.