pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
- par K.Porziņģi, NBA un manām basketpieredzēm
- 12/21/17 04:43 pm
- Lai arī man besī mūsdienu visaugstako līgu komandu sporta veidi, tomēr jūtu, ka ir jāatzīstās, ka kopš Kristaps "Unicorn" Porziņģis NBA) reizi pierādīja, ka ektrēmi garie (ja nemaldos, K.P. ir 2,20 cm /7,3 collas) basketbolisti arī ir spējīgi būt universāli savā lomā uz laukuma, es viņā nedaudz esmu iemīlējies un sācis skatīties un lasīt materiālus par basketbolu un NBA.
Ko domāju ar vārdiem "būt universāli"? Tas ir tāds spēlētājs (parasti tas nav supergarais, jo, teiksim, supergarais O'Nīls vispār neprata mest tālos metienus (3pt un arī tālos 2pt). Universāls spēlētājs spēj gan trāpīgi mest grozā no/aiz trīspunktu līnijas, tuvā zonā divpunktnieku un arī mierīgi spēlēt/uzturēties zonā, kas iezīmēta, kā nokrāsots taisnstūris, pie groza. Kā arī veiksmīgi bloķēt pretinieka metienu, perfekti "lasīt laukumu" jeb vienmēr mentāli būt informētam par visu apkārt notiekošo, plus, izskatās, ka viņš vienmēr zina, kad piespēlēt citam biedram. Tiešām neorientējos šīs sfēras terminoloģijā, tāpēc izmantoju pēdiņas un garākus aprakstus.
Es kaut kad 10-12 g.v. trenējos basketbolā. Taču tai laikā nekad tā arī nespēlēju pret citu komandu as in svešiem cilvēkiem. Protams, šo spēli spēlējām skolā (šad tad; futeni biežāk). Taču visvairāk es basketbolu esmu spēlējis vasarās, netālu no savas daudzdzīvokļu mājas Bolderājā, pusaudža/late teens vecumā. Autostāvvietā bija viens vecs grozs, kas savulaik atstiepts no blakus bijušās PSRS (pēc tam jau ex-PSRS, jo viņi pilnībā izvācās tikai 1994.g.- paspēju redzēt pēdējo personālu, kas bija atstāts, lai sargātu munīciju un citas lietas, kas tobrīd vēl nebija aizvestas). Tur mēs streetball manierē spēlējām 1v1, 2v2, 3v3, kā arī neskaitāmas spēles ar basketbola bumbu un grozu. Pārstāju tur spēlēt, kad dabūju pa seju no viena krieva, kurš spēlēja pretinieku komandā (parasti spēlējām krievi vs latvieši, taču šad tad bija arī jauktās komandas). Lai arī viņš tobrīd bija piepisies (jā, cilvēki šad tad spēlēja alko reibumā), viņš pēc tam, kā man draugi teica, ļoti nožēlojis šo pāridarījumu, taču tā kā tajā vecumā es joprojām biju totāls mīkstais (tagad vienkārši mīkstais), es vienkārši pārstāju tur iet un tā vietā nodevos vairāk datorspēlēm un vēlāk - internetam. Neuzskatu, ka tā bija slikta izvēle, taču basketbolu man šad tad sagribas uzspēlēt (vispirms gan jāsadakterē mugura).
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko