M, nu nē, liecības kā vienīgais pierādījums tiesā gan nav pareizais ceļš. Turklāt daudzos gadījumos, ja runa nav par nopietnu kriminālu nodarījumu, tur vispār līdz tiesai nav jāiet.

Pietiktu, ja sabiedrībā mainītos attieksme un kļūtu pašsaprotami, ka uzmācīgas, krīpīgas uzvedības upuri uzreiz par to runātu. Un tad jau, piemēram, kāda uzņēmuma kolektīvā: ja to stāsta kāds viens atsevišķs upuris - nu, tur var būt visādi. Bet situācijā, kad ilgā laika posmā par to runā daudzi, tur jau būtu nepārprotami skaidrs, ka attiecīgais cilvēks varas pozīcijās nav paturams. Un tādā sabiedriskajā nostājā arī tiktu ierobežotas varmākas sociālās manevrēšanas spējas - ja apzinās, ka upuri runās un pārējie to neignorēs, tad pievaldīsies, jo tad tam būs reālas sekas - savas pozīcijas zaudēšana.