ja nebūtu to knaiblīšu, nezinu kā nogrieztu nagus labajai rokai, ar šķērēm kreisajā rokā bail, citiem cilvēkiem nemaz netaisos uzticēties.

un kā tad bērnībā? man māte pa žizņ' grieza nagus ar parastajām, mazajām šķērītēm. pēc tam viena no ilglaicīgajām draudzenēm man šad tad grieza ar mazajām (jo pašam bija bail). bet tā, ja griežu es, kas tagad ir visos gadījumos, tad nespēju iztēloties, darot to ar šķērēm. tas šķiet tik neparocīgi, un, plus, vēl var sadurties, nogriezt ne-tā. taču knaibles vienmēr ievieš perfekciju. you just can't go wrong with them, can't you?

bērnībā muča grieza ar parastajām, man tā likās elle.

nagu kaniblīšu
nagu kanibālīšu

man der tikai šķēres. Kanibālītes paliek tiem, kas neaudzē.

akdies, kopš mans šefs to dara savā darba kabinetā, man tās plaukstas ir uz ausīm un acīm