- 4/28/17 01:17 am
-
Man ilka ar savu draugu man atveda kādus 50 gramus heroīna no Afganistānas. Nav, kur likt, jo patiesībā heroīnu jau nelietoju kādus divus gadus - visus sanāk turēt uz kārtīga zoba, ņemot vērā, ka internetā, kad izbeidzas argumenti, tad dažiem, esmu ievērojis, patīk man norādīt, ka esmu atkarīgs.
Iedomājieties - noris diskurss X, izbeidzas cilvēkam argumenti, un tad tiek (svarīgi: publiskā vidē; ja nav pub.vides, tad tas netiek pieminēts) konstatēts (by this person and ārpus visiem kontekstiem): "Ulvi, tu taču lieto heroīnu!" Kā tāds lietutiņš no tukšām debesīm, hehe!
Bet, zinkā, tiem cilvēkiem jau pohuj, ka es nelietoju. Viņiem kāds pirms nedēļas pateica, ka redzēja mani totāli wasted, ejam pa ielu - heroīns. Tusēju ar Simonu pirms 4 gadiem - heroīns. Spēlēju MSK - heroīns. Tusēju ar Juri Simanoviču - heroīns. Un tā tālāk.
Therefore I've fully embraced this idea about heroes and heroines. Un dodu vaļā, tā sacīt, uz pilnu klapi, jo kam citam dzīve gan ir paredzēta?