- 4/12/17 10:58 am
- Vai ne? Ārprāts cik es esmu uzvilkta pēdējās dienas trīs. Vakar tas sasniedza augstāko punktu. Vienkārši autobusā sākās tādas dusmas, ka šķita, ka kādam pārgriezīšu rīkli ar plastmasas pudeli. Pacietības pinīgi nekādas, sagaidīt zaļo gaismu bija tīrā elle. Visu gribējās mest pa gaisu, mētāties ar rokām un visus sūtīt. Vienā mirklī šķita, ka esmu sajukusi prātā. Jo it kā nekādi fiziski iemesli nebija vainojami pie tās pārākās uzvilktības un it kā nekas slikts arī nebija noticis. Kamēr kārtīgi nenoskrējos, nenosaucu savu māti vārdā un gaismas ātrumā neiztukšoju trīs alus un pāris bolderjāņu ripiņas, nekas nepārgāja. Šodien par laimi ir labāk. Paldies, mēness.