Ņemiet mūs bariņā, mēs spēlējam postroku!

kruta, labka atgādināj par Bocmani. paņemšviņu savu intravēnojamo saraxtē.
mums bij 91ā laikam gadā šāda tipa verbāla saraxte, nosēdinātiem blakus autobusa reisā Rīga—Tallinna:
– mazais, šņabi gribi?
mazais (vidēji 38 grādus silts un stipri iesnains, mājot kārtējās atvadas tēvmāmiņai un ka tik arī ne māsiņai), kurš vispār līdz prāmim uz Helsinkiem un tāļāk uz Stok_Oslō bij' cerējis atrisinā† avīzes Rīts (vai Nakts) ×vārdu mīklu, žigli uzmeta sprīdi piegulētājam ceļabiedram un noteica:
— slimam prasa, veselam dod. es esmu biš apslimis. paldies, ka pavaicāji. un paņēmu trešdaļu uz bronhīta savaldzinātās krūts.
ikauņu galvaspilsētā tai vakarā sākās festivāls Rock Summer. es biju ceļā uz Oslō, otrs Janka vispār iepr. vakarā bij izgājis pēc sērkociņiem un nejauši nonācis Kabatā vai tamlīdzīgā zaņķī. lieki minēt, ka azimuts izliecās, uz vairākam diennaktīm.

..un peļņu!

ghahahahahahaha