- 12/4/16 07:47 pm
- Kas notiktu, ja mēs atzītu un pieņemtu to, ka cilvēkā ir zināms ļaunums, tieksme darīt pāri citiem, nogalināt, dedzināt, iznīcināt (paralēli spējai mīlēt, radīt un tā talāk)? Domāju, tad mēs labāk saprastu, teiksim, tos pašus saucamos pedo-illuminati un visus pārējos modernos sātanistus un konspiratoru tik ļoti mīlētos masonus (remember about the duality of men - the good and the bad).
- 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 12/4/16 08:33 pm
-
krishjaanis
2000 gadus (un varbūt pat vairāk), šo noslieci, iespējamību, tendenci ir saukuši kompaktā vārdā: (iedzimtais) grēks.
- Reply
- 12/4/16 10:45 pm
-
es ne par nosaukumu, bet gan par mūsu spēju pieņemt šo iedzimto grēku. vai mēs varam pieņemt faktu, ka mēs gribam pist mazus bērnus? tā patiesi
- Reply
- 12/4/16 11:46 pm
-
krishjaanis
"Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba. Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks. Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?" (Rom.7:15-24)
- Reply