pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
- jo vairāk rakstu, jo haotiskāk rakstu: īsi par trendy meninismu
- 4/26/16 10:25 am
- Meninism on the rise. Vai ne?
Nav jau tā, ka es nepiekrītu meninistu galvenajām idejām (visam gan nē), bet tā ir kārtējā sērgas veida parādība, kas gāžas pāri internetam (kā diezgan racionāla atbildes reakcija feminismam, par ko pēdējā gada laikā diskutēt jūtūbē ir tik populāri).
Bet tā ir. Sasodīts, man ir tāds prieks, ka ir arvien vairāk jaunu vīriešu, kuri nemeklē sievieti tā teikt "pēc izskata". Vai kuri nevēlas tikai pisties. Tas tā, ja runājam par dziļāku komunikāciju (pišanās included, saprotams, taču ne priekšplānā kā attiecību cēlonis). Es ļoti ceru, ka paies vēl dekāde, un vīriešiem jau tik ļoti nāks vēmiens no pārfotošopētajām un pārkrāsotajām zeltracēm, ka topā būs "sieviete ar interesēm un labu humora izjūtu - ne super cute, ne fugly, bet vienkārši dabiski skaista būtne".
Vienkārši meninisma saknē ir viena ļoti skaista patiesība - patiesība par to, kāpēc vīrieši ir tādi pidarasi pret sievietēm. Tāpēc, ka sievietes ir tādas kuces pret vīriešiem. Labi, es nerunāju par latvju bāleliņiem un tautu meitām no Latgales dzīlēm, bet gan, teiksim, izglītotiem middle class cilvēkiem urbānā vidē - tādiem, kuru sievas vairs negrib dzemdēt (un, ja grib, tad 1 bērnu ap 40) un tādiem, kuru vīri nevis sit savas sievas, bet krāpj viņas, jo viņiem zaibala viss, un otrādi - viņas krāpj viņus, jo viņām zaibala viss. A never ending circle jerking.
Tikai nepārprotiet, mans mērķis nav nevienu aizskart vai izraisīt kaut kādu muļķīgas degsmes pilnu diskusiju, kur viena vai abas puses beigu beigās apvainojas. Nē, ja vēlaties padiskutēt par to, tad droši varam to darīt komentāros. Taču es brīdinu - šis posts kvalitatīvi nav ne tuvu diskusijas vērtam postam. Es vienkārši šodien neprotu sakarīgi un interesanti rakstīt, kur nu vēl pasniegt un izklāstīt trendy idejas. Tā kā there's a lot more to meninism then noted.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko