pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

par inkognito cēloņiem un ekstensīvāk' libio filzofijiņ'
2/25/16 03:39 am
Biju patiesi pazudis no šejienes. Un vispār. Šis bija ilgākais posms manā dzīvē, kad iztieku nedēļu absolūti bez nemaz interneta (tiešā as in "kā lietotājs" formā). Godīgi, pat ne telefonā vai kur citur (pie kāda cita)!

Kā tā? Pirmkārt jau fakts, ka šonedēļ absolūti tusēju vienatā (izcils z, plus, iepriekš nemaz nespēlētais Witcher 3, kas, starp citu, ir viens no labākajiem cRPG EVER!!!). Taču galvenais vaininieks ir augšējā stāva kaimiņš, no kā "aizņēmāmies" netu kopš ievākšanās - no novembra -, pieņemu, kaut kā ievēroja (viņa netam varēja pieslēgties tik caur unsafe connection), ka pēdējā nedēļā biju kļuvis tāds izteikti horny, nē, ne gluži to, bet tā sekas - faktu, ka biju sācis aktīvi skatīties pornogrāfiju. Nebiju to darījis kādu laiku, jo reāli līdz šim nedēļām ilgi dzīvoju bez masturbēšanas, atskaitot the occasional wank in the monday evening.

Ziema kārtējo reizi bija nositusi manu libido gandrīz līdz absolūtajai nullei (man šajā ziņā dažreiz ir žēl savu draudzeni - es, goda vārds, dažreiz aizdomājos par to, ka retā reizē nedusmotos, ja viņa seksuāli sevi apmierinātu citur; bet tas ir sasodīti risky, jo vienmēr pastāv love iespējamība, tāpēc tā ir tāda utopija vien; ja vien nav īstā cilvēka, kas ir reta iespēja). Bet, pateicoties pavasara dieviem, tā, nu, atgriežas - lēnām, bet ar vērienu. Dzīvot bez libido ir diezgan šausmīgi - bet, padomājot par to dziļāk - šausmīgi ir tikai tad, ja tu apzinies, ko tev nozīmē libido un tā sekas. Ja tu apzinies, ka neko daudz (kā bērns vai vecs vīrs) - tā teikt, pēc prāta treniņiem, pieņemu, cilvēks spētu apzināties, ka libido viņam nebūt nav tik aktuāls un svarīgs, kā arī galveno atziņu - ka dzīvē vienkārši ir svarīgākas lietas par to. Un tāpēc cilvēks atrastu daudz ko citu dzīvē, par ko priecāties un smaidīt. Tā šķiet pirmajā mirklī. Bet otrā nav, jo eju gulēt.
0 atstāja kaut ko atstāj kaut ko