pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis

norway, save us from the evel ruskies
6/14/15 09:10 pm
Es ar savu boy toy Valdi gāju cauri Vecajai Rīgai, un kaut kādā āra kafē pamanījām 3 Norvēģu NATO kontingenta karavīrus, malkojam burvīgos priekš viņiem lētos latviju aliņus. Es nespēju paiet garām, nesalutējot viņiem un nepasakot/nepajautājot: "Hey, guys, are you from the Saber Strike?" "Why yes, we are!" Un mēs abi novilkām cepures, turot tās kreisajā rokā, un ar labo salutējām viņiem, sakot: "Thank you for your service!" Kapēc es to teicu? Tāpēc, ka es pat nezinu, ko vairs teikt. Viss ir tādā šķietamā dirsā, ka labāk ir izlikties/būt draudzīgam, nekā parādīt, ka latviešiem viņu serviss nafig nav vajadzīgs. Pats foršākais, ka viņi izskatījās īpaši iepriecināti. Varu derēt ir maz tādu cilvēku, kuri viņiem pasaka ko tādu.

P.S.

Atvainojos visiem komentētājiem, kuri alka atbildes iz manis uz saviem komentāriem postā par to, kāpēc esmu/esam rasisti. Manas pēdējās pārdesmit stundas vienkārši ir bijušas tik aizņemtas kā nekad - tik daudz jaunu notikumu, seju. Un purnu.
Ak jā, un Simčiku (swimpisi pimpi), tā man teica, no Bolderājas ar ātrajiem aizveda uz X Slimnīcu, jo džeks aizgāja pa zaļajiem un principā gandrīz pie dieviem who walked the earth before any of us, our fathers, grandfathers and their grand, grand, grand fathers. Nevis pie tā, atvainojos, stulbā Jēzus.