reiz mēs ar draudzeni, viņas dēliņu gājām barot pīles, ceļā satikām pāris tantukus, kuras mūs sveica ar aptuvenu teksu "Dievs Jūs mīl" bik paķēra uz izbrīnu, sasmaidījāmies... pēcāk konstatējām ka mazajam jaunais čukčukbānis atstāts uz kāda no iepriekšsēdēta soliņa... nez vai tantuku labās domas vai kā bet atrodot čukiņu sveiku un neskartu, pirmās atminējos tieši viņas.
Dievu kā personību jau kādu laiku neuztveru, bet nu ir k-kas tajā visā pozitīvs, labi vārdi, domas dara savu :)

varu derēt, ka viņš tomēr uz tusiņu neieradās.