friends [entries|archive|friends|userinfo]
ulrich

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 24th, 2021|10:04 pm]

veed_logs
Mans otrs Jūtūbes vaļasprieks ir stipro dzērienu kolekcionēšana. Nu, ne tā, ka vienkārši krāj pudeles un liek plauktā, bet tā, ka ik pa laikam iegādājas kādu dzērienu noliek to plauktā un ik pa laikam draugu lokā iemalko pa glāzei. Tas nedaudz pārklājas ar vienkārši iedzeršanu, bet tomēr nedaudz atšķiras. Jo, ja ir vēlme iedzert, tad ir jāņem kaut kāds parasts triju zvaigžņu Ararats un jāpadzerstās, tāpēc nav jāpērk divdesmit piecu eiro un vairāk vērtu pudeli, lai to iztriektu vienā vakarā ātrā tempā. Lielākais prieks ir saskatīties kaut kādus jūtūberus, kuri iesaka kādu dzērienu, atrast to uz atlaidi vietējā veikalā un atklāt, ka tas tiešām nav slikts, ka cenas ziņā ir tikai mazliet dārgāks par parastu Jameson, bet ir jūtami interesantāks. Atceros, ka tas viss sākās ar video, kuros cilvēki iemalko pa maziem malciņiem viskiju un ļoti garšīgi to apraksta, gan garšu, gan smaržu, gan pēcgaršu un dod savu vērtējumu. Tā iespaidā esmu pat rīkojis ar draugiem degustācijas, kur sanesam dažādas intersantas pudeles un patestējam un pavērtējam. Jāteic, ka nekāds garšu eksperts neesmu, bet, tomēr dzērieniem var sagaršot atšķirības, reizēm tās it kā līdzīgiem dzērieniem atšķiras pat ļoti būtiski. Neteikšu, ka šo gadu laikā esmu testējis ļoti daudzus dzērienus vai, ka tie būtu bijuši ekskluzīvi vai dārgi, parasti tie nav dārgi, bet šādi tādi secinājumi man ir radušies.

Pirmais ir tāds, ka mana garšas un smaržas izjūta noteikti nav tik izteikta kā tiem cilvēkiem, kam šīs maņas ir labāk attīstītas. Otrais ir tāds, ka esmu mazliet vīlies tik ļoti apjūsmotajos single malt viskijos. Pēc tiem kaismīgajiem aprakstiem, ko var vērot Jūtūbē, biju gaidījis kaut ko aizraujošāku. Trešais secinājums ir tāds, ka varu mazliet kopsavilkt, ko īsti šobrīd gribētu vai negribētu iegādāties savai lietošanai. Zinu, ka dzērienu pasaule ir ļoti plaša un tajā nav iespējams atklāt vai iepazīt visu, tāpēc uz šo brīdi, zinu, ko gribu un, pēc kā man vairs nav vēlēšanās dzīties. Ja vēlies iedzert kaut ko, kas tiek jaukts ar kolu, tad ir apgrēcīgi pirkt kaut ko dārgāku par Jameson, te garšai vairs nav nozīmes. Ja neko nesaproti no viskijiem, bet gribi ko labu, tad ņem visparastāko Monkey Shoulder un būs trāpīts, tas ir sakarīgs un plaši pieejams viskijs baudīšanai tīrā veidā. Gan jau kādreiz vēl kritīšu grēkā un nopirkšu kādu dārgāku pudeli, bet patreiz roka neceļas pirkt ko glaunāku par iepriekš minēto dzērienu, jo gadās, ka dzer ko dārgu, bet nesaproti, par ko tu īsti pārmaksā. Ja ir vēlme pēc kā vēl vienkāršāka un gardāka, tad ir jāizvēlas konjaks (brendijs?), te, lai nepašautu garām mērķim vienmēr būs trāpīts ar Hennessy VSOP vai Courvoisier VSOP. Būs primitīvi vienkārši un nenoliedzami garšīgi. Var arī izvēlēties rumu, bet ar tiem ir tāda štelle, ka tiem ražotāji mēdz piegāzt klāt cukuru. Un, kā zināms, viss, kam ir pielikts klāt cukurs jau pēc definīcijas ir nolemts garšot labāk par to, kam nav pielikts cukurs. Ir piemēri ar dārgiem rumiem, kas ir pārsaldināti un liek domāt, ka ko līdzīgu var iegūt ņemot jebkuru rumu un pieliekot tam kāt cukura sīrupu. Bet, laikam dzēriens, kas man ir palicis visvairāk atmiņā no šiem dzērienu testēšanas laikiem ir rums Matusalem 15 gadus izturēts. Īsti neatceros tā garšu, bet atceros, ka nebija salds, bet bija garšīgs. Tagad tā atceroties, laikam varētu tādu iegādāt. Malkoju to pa glāzītei visai ilgu laika posmu un tiešām to izbaudīju. Tagad tieši ir atlaide:
https://www.spiritsandwine.lv/lv/rums/matusalem-grand-reserva-15yo-2755/

Viss pārējais kaut kā ir pagaisis no atmiņas. Palikušas tikai vēl dažas smalkas un ne tik smalkas pudeles plauktā. Pēdējā laikā vairs neskatos Jūtūbes video par šo tēmu, arī interese testēt kaut ko jaunu man ir mazliet atslābusi. Bet vismaz pa šo laiku esmu iemācījies, ka stipro alkoholu var lietot ne tikai kā šotiņu vai sajauktu ar kādu pārsaldinātu limonādi. Un var to pat izbaudīt.

Bet šī vieta jau nevar palikt tukša, jo tagad jau aptuveni mēnesi cītīgi skatos Jūtūbi par pavisam citu tēmu. Esmu jau veicis pirmos pirkumus. Tēma ļoti līdzīga abām iepriekš minētajām.
link3 comments|post comment

[Nov. 24th, 2021|02:14 pm]

martcore
Рыцарь восклицает: Я отомщу за смерть своего брата.
Эльф: Мой лук с тобой.
Гном: И мой топор с тобой.
Некромант: И твой брат с тобой.
linkpost comment

[Nov. 23rd, 2021|06:38 pm]

kakjux
[Tags|]
[mood |mazliet saguris]
[music |Tricky - Girls]

augu ziņās varu pastāstīt, ka mans šī gada paša sākuma investment (zem 200 czk) ieviest no bodes sev Saxifraga Stolonifera ir izvērties tāds samērā ar negaidītu outcome.
redzīet, Saxifraga ir samērā invasive un ļ, ļ izteikti vairojas ar so called, runners. staipās uz visām pusēm un ievieš new versions of self visur, kur vien var, un cik vien var.

oriģinālais augs šobrīd ir pilnībā aizpildījis 25x25x25 kantainu podu uz balkona. es pat nemēģināšu minēt, cik tur patiesībā to augu tajā podā by now.

viens no auga bērniņiem ir vasarā izvizinājies podiņā tramvajā, pasēdējis divos barčikos un aizvizinājies ar vlaku pie Rollija.
VZ uz balkona arī uz uhti aug viens cits bērniņš, kuru šobrīd tiešām vajadzētu saukt par proper izmēra augu tak jau.
kaut kādus pāris bērniņus es esmu nejauši nokillojusi, iespējams, ka nupat jau varētu būt kādi 3-4 nomiruši.
vienu es aizpastoju zajai uz Dečīnu apmaiņā pret Dark Lord (par kura likteni mēs laikam uzzināsim tikai pavasarī, jo šis tranzītā cieta).
vienu es tikko iemainīju citai zajai apmaiņā pret tradescantia pallida stādu. atbraucot mājās secināju, ka zaja man iedevusi arī trīs tiny bērniņus no kalanchoe daigremontiana.

iekšā uz palodzes šobrīd aug vēl.. divi podiņi ar Saxifragām.
vienu es gribu paturēt, bet nedot tik dahuja vietas kā pirmajam, lai tomēr sarūmējas bik sakarīgāk, joprojām palozdes izmēra augā.
viens (kurš tehniski bija divi, bet tagad jau uzražojis trešo sev tur blakus tajā pašā podā) uz palodzes dara atkopšanos pēc being a bit neglected on the balcony un viņa liktenis arī visticamāk būs iemainīt pret kādu citu augu eventually.

un vēl man uz balkona vienā citā (lielā) podā arī ir.. vismaz divas citas Saxifragas, par kuru likteni es šobrīd neņemos spriest nekādā veidā.

tāds, lūk, ap 7 eur investment augārijā.
linkpost comment

[Nov. 23rd, 2021|11:14 am]

martcore
te internetos palasīju par piedzīvojumiem ar kanoe laivām
atceros, kā reiz ar klasesbiedru kārli, ar kuru mēs braucām uz (bolderājas kuģu kapsētā nopizģīta) plosta pa latvijas upēm, vienreiz izdomājām, ka apnicis jau katru vakaru kāpt ārā un sliet teltis
un kas gan notiks, ja mēs nekur nekāpsim, vienkārši aiziesim plostā gulēt (mums bija jumts un visas lietas), lai upe pati nes uz priekšu
noskaidrojās, ka nekas īpašs nenotiek
kādus piecus kilometrus tālāk pededze mūs aizpiļīja kaut kur meldros
link1 comment|post comment

[Nov. 20th, 2021|10:49 am]

martcore
sāk piedāvāt kancelēt merilina mensona daiļradi, kuru tāpat tikai garā ubagojošas personas klausījās
nu, tas ir īpašs vaibs šādām personām, tāpat, kā, teiksim, verka serdjučka
starp citu, abi viens no otra ne ar ko īpaši neatšķiras
link4 comments|post comment

[Nov. 17th, 2021|02:20 pm]

kakjux
[Tags|, ]
[mood |fazītis]
[music |Cryo - Sanitarium]

īsumā par to, kā ballītes orgkomiteja svinēja manu new glasses day vakar Jiržikbārā (bez Jiržika):

es ap pusdiviem, stāvot ārā un pīpējot VZ teicu, ka vispār noguris un nu.. kaut kad drīz varētu doties mā. VZ teica, ka nu vēl vienu ekstra pivci un tad tiešām varētu, jo arī viņam piezogas sagurums.
tāpēc ballītes orgkomiteja iegāja iekšā atpakaļ barčikā un centīgi pļurkāja Jiržikbārā (joprojām bez Jiržika) līdz četriem.

toties nekad, vispār nekad nebiju redzējusi tik episku Bolta surcharge due to high demand. tas bija ierastā cena pareizināta ar trīs. O_O


es gribēju vēl kaut ko pierakstīt, bet aizmirsu ko. ja atcerēšos, moš iepostēšu citreiz :D
link2 comments|post comment

[Nov. 13th, 2021|05:55 pm]

kakjux
[Tags|]
[mood |salijis mazliet]
[music |BMotion, Jack Mirror - Lust]

es esmu atklājusi ziniet ko? ka mans jaunais varonis, uz ko tiekties laikam ir Watsons ar sloganu "it is what it is".

jau pāris gadus manī ir briedusi apzināta un nupat diez gan dzelžaina pārliecība, ka people don't change. no amount of izrunāšanās un sarunāšanas un tas viss, nemainīs tā īsti neko. no tā, ka es paskaidrošu un vēl neitrāliem faktiem pierādīšu, ka esmu nogurusi no zoominga darba laikā, ka nē, man ir overwhelmis un gribas ne-zoomot tomēr brīvajā laikā, nekas, vispār nekas neliks otram hūmanim pārstāt uztvert to personīgi un triggerēt viņa insecurities. no tā, ka es pateikšu, ka, kamēr es esmu offlainos, tikmēr piespamot man čatu pilnu ar mesidžiem tik daudz, ka man izteikti sāks negribēties vērt šo čatu vaļā, nemainīsies Pilnīgi Nekas. ok, hūmanis uz brīdi apspiedīs savus urges, bet who are we kidding, it's not going to last long. people don't change. it is what it is. un arī visas tās manas īpašības, kas citos besī. no amount of Sarunāšana un Vienošanās nemainīs to, ka tās ir. man vienmēr negaršos vārīti burkāni un es nekad negribēšu iet telšu pārgājienā 25 km in two days. es vienmēr būšu overprotective about Furfur, viņai vienmēr būs ļauts nākt pie manis migā pa nakti un man vienmēr pie overwhelmja pazudīs spēja komunicēt, reizēm fiziski. un vienīgais, pilnīgi vienīgais, kas ir jebkura indivīda kontrolē, ir tas, vai un cik daudz šis indivīds ir gatavs dīlot ar lietām, kas viņam besī citos indivīdos.

there, I said it. long live Watson.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]