"vajadziiba buut kaadam vajadziigam un otraadi" - tas ir tas, ko esmu vienmēr skaļi deklarējusi, ka man tas ir nepieciešams, tas ir tāpat kā nepieciešams neslēpt sevī mīļumu, bet to dot un nekaunēties no tā, ko jūtu.

(Reply to this) (Thread)

taisniiba Tev, Lee.. Taisniiba. Man skiet, ka no taa arii nav jaakaunaas.. Tas vienkaarsi ir dabiski un passaprotami.. Speeleet pasleepes ar sevi ir vienkaarshi lieki, beerniskiigi un pie tam nenormaali nogurdinoshi..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bērnišķīgi...?
nepiekrītu gan..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaa tad tas ir? Beegt no sevis, neskatiities sev aciis un apzinaati ignoreet to ko patiesiibaa juuti, jo reizumis to vienkaarshi ir pasham gruuti un saapiigi sagremot.

(Reply to this) (Parent)

Vēl grūtāk ir tad, kad esi spiests neko neizrādīt, jo otram tas ir nesaprotams, sev pateikt, ka nedrīksti to, ko tik ļoti vēlies - vienkārši pieskarties vai apķert, jo tā var panākt tikai pretēju efektu. Tas reizēm ir tik neizturami, ka liekas, ka sirds pārplīsīs no visa, ko Tu jūti, bet nedrīksti parādīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaa.. Es loti labi to paziistu.

(Reply to this) (Parent)