žurnāla nosaukums

Kā mēs visi labi zinām, ekonomikas problēma mūsu valstī ir straujā iekžemes pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kas stimulēja arī pārējās.
Attiecīgi, lai izietu no recesijas, ir jāstimulē iekžemes pieprasījums.

Vakar lekcijā viens no studentiem izvirzīja ģeniālu ideju - jāatļauj brīvi tirgot ieroči (bez jebkādiem ierobežojumiem). Liekas traka doma? Nekā!!!
Iedomājieties, kas sāktos - apsardzes firmām, ieroču firmām zelta laiki, varbūt pat būtu vērts atvērt munīcijas ražotni? Mūsu bāleliņi ar ieročiem rokās sirotu pa blakus valstīm - ievāktu meslus - i tekošais konts būtu labos plusos.
Katrā ziņā - sliktāk nebūtu noteikti. :)

Kas tad ar vīriešiem notiek?

Nu... šļaugani palikuši. Ražens vecis ņem un gaužas: "Man nav darba..." Nu, bet, mīļo cilvēk! Cara laikā, Ulmaņa laikā – ja pagastā nebija darba, puiši brauca uz Strenčiem, sēja plostus un pludināja pa Gauju uz Bolderāju! Amatnieki, mūrnieki, kad bija visu Straupi apbūvējuši, saimniekiem pagrabus sataisījuši un ko vēl, sameklēja pasūtījumus Pociemā, Nītaurē, Lēdurgā. Saimnieki ziemā, kad govis ciet, darba nekāda, brauca pa pagastiem un meklēja, kur piestrādāt – zirgs ir, ragavas ir, baļķus no meža veda ārā. Un pat bagāti vīri ziemā brauca peļņā, lai tikai nesēdētu rokām klēpī. Palasi kaut vai Zvejnieka dēlu – kā viņi ziemā brauca ezerus apzvejot, kad jūrā zivju nebija. Kad tas darbs ir bijis, velns ar ārā?! Es pats jaunībā mežā dzīvoju – tecināju sveķus un pelnīju vairāk nekā kolhoza priekšsēdētājs. Vēl arvien pa reizei uzeju virsū savām priedēm... Tagad, ja nevar strādāt tepat aiz stūra, tad cauri – darba nav, jāpaliek par bezdarbnieku! Uzņēmība pazudusi, iniciatīva..

No db.lv