Kad biju krietni mazāks, katru vasaru no jūnija līdz septembrim dzīvojos pa laukiem. No rīta teliņiem dzeltena piena mašīna veda pienu, bet pēcpusdienā zils traktors zāli. Arī es tolaik sevi nākotnē asociēju ar proletariātu. Mans ideāls bija kombaina vadītājs. Ja man piedāvātu, es neatteiktos nokult kādu labības lauku un izbirdināt caur saujām tikko nokultos graudus. Kad apkārt bija nepārtraukta rosība, tehnika rūca visās malās, man tas viss šķita tik interesants, cik nu vien iespējams. Līdz ar Padomju savienības sabrukšanu, pazuda arī kolhozs kā organizācija. Katrs par savām pajām mēģināja atraut tik lielu kumosu no visa, cik ļāva rocība. Tas bija laiks, kad vietējie vidusskolnieki sāka visās malās zīmēt MTV logo, jo tas taču bija tik interesanti - maza daļiņa rietumu popkultūras. No tā visa man palika tik garlaicīgi, ka es saēdos zaļas ogas. Tie laikam bija ķirši. Ome piezvanīja tētim un teica, ka es esot saindējies, ka vajagot vest uz Rīgu pie ārstiem. Tās pašas dienas vēlā pēcpusdienā es jau biju Bērnu Klīniskajā slimnīcā un ārsts man iedeva kaut kādas vēdera tabletes. Vakarā man jau bija palicis krietni labāk un es ar draugiem izgāju ārā. Apsēdos uz ietves malas un skatījos kā mākoņi peld pāri deviņstāvenei, radot ilūziju, ka māja man krīt virsū. Vairāk man neko nevajadzēja.

Jāaiziet kādu dienu uz universitātes datorklasi, lai apskatītu, kādi cibiņi no turienes tiek lasīti un kuri cibojas.

Tagad man ir arī vargāns, bet šķiet, ka tās standziņas, kas satver mēlīti, ir par šauru. Viņš pats arī žīdu žokļa arfa.

Vienīgā diena mūžā, kad esmu gan skolnieks, gan students.

Cosmos'i bija lieliski.

Nu re, māsīca apprecējusies. Pilnīgi raudāt gribas.

Plaušas sāp.

Kalendārā augustam nesmuka bilde.

Es pat nezinu - gribu es uz to universitāti vai negribu. Jaunas pazīšanās no vienas puses un paspēt visu laikā no otras. Un tikai tagad, kad vasara jau ieslīd savā nobeiguma stadijā, es saprotu, ka esmu to izniekojis. Bet nekas. Nākošajā gadā atļaušos pavadīt visu jūliju laukos un nekur citur. Ar visu to, ka tur nav nekādu komunikāciju, tajā visā ir kaut kāds šarms. Labāk es dzīvoju informatīvi askētiski, taču ar šiku. Nu, tādu, zemnieku šiku. Ziniet, tur ir daudz foršāk nekā Rīgā.

Ja jūs zinātu kāds es esmu skauģis...

Cash_ZibsniizZvaigznesAizDaugavas BC1EB38C.mp3
DvarionasArtis_LaikaDziesminja.mp3
FuurmaneEliina_LaiNotiekKasNotikdams BC1C6987.mp3
GainFast_Briizhi BC1DF18A.mp3
GainFast_Kliedz BC1F4B84.mp3
GainFast_TureetVisuPasauli BC1CCE06.mp3
IgoGustavo_DzeltenaasKurpes BC1E788A.mp3
LabveeliigaisTips_PiiraadzinjNaacAaraa BC1ED212.mp3
Odis_ShodienAaraaSaulainsLaiks_2005 BC1DF193.mp3
Odis_SmaidaEenaa BC1F2906.mp3
DoubleFacedEels_ZilaisValis.mp3
Cosmos_42MinutyPodZemlei.mp3
Cosmos_Kolybelnaya.mp3
Cosmos_MoiFinansy.mp3
Cosmos_RadiLyubvi.mp3
Cosmos_SpyatUstalyeIgrushki.mp3
Cosmos_TemaGeroev_BUMER.mp3
CosmosVaikuleLaima_GoryachiiFinskiiParen.mp3
CosmosVaikuleLaima_TangoLetnegoSada.mp3

Piedodiet, bet gribas padižoties ar pēdējā laika ieguvumiem. Un, galvenais, ka vēl nevienam neko no augstākminētā neesmu devis nokačāt, bet tīksminos pats.

Starpcitu, esmu sazadzis daudz Cosmosu. Arī it kā nepieejamo.

Es, protams, atvainojos par savādu jautājuma saturu, bet varbūt kādam kādā datu nesējā ir ierakstīta metāla skaņa? Nu, piemēram, sišana pa trubām, pilēšana uz metāla caurules. Nu, kaut kas tamlīdzīgs. Sempls. Būtu ļoti pateicīgs, ja es iespētu ko tādu dabūt savā īpašumā.

Braucu prom.

Grozies kā gribi, bet nevaru vecākus pieradināt lietot internetu, lai apmaksātu rēķinus un veiktu citus darījumus. Kaut kāda fobija viņiem šajā sakarā ir. Man tas šķiet ļoti ērti, ka nevajag nekur paspēt, var mierīgi sēdēt savā ērtajā krēslā un visu darīt tiešsaistē.

Ciest nevaru, ka līdzcilvēki, kurus neuzskatu par īpaši gudriem un apdāvinātiem, sevi slavē kur vien tas iespējams. Šodien man vispār riebjas cilvēki.