Jā, bet, ja pieņem, ka vīrieši vispār nekrāsojas, tad no Tava domu gājiena par kosmētikas nepieciešamību izriet, ka šie radījumi uzskata sevi par pietiekoši skaistiem.
Nezinu, neesmu precēta, bet krāsojos - patiesībā arī līdz veikalam parasti šo to uzlieku, lai neizskatītos pēc staigājoša līķa (zini, gaiša sejas āda jau no sākta gala!). Bet ja sieviete ir krāsota lelle līdz kāzām un nekrāsots montsrs pēc tām, tad faktiski jāpiekrīt Tavai teorijai par to medījumu - darbiņš padarīts, nu i varu būt mierīga :* Ir tādas, kas vispār nekrāsojas, un ne jau uz tām krāsām veči uzķeras! Ir gadījies dzirdēt stāstus par spilveniem ar pūderkrēmu otrajā rītā. Bet kā sieviete gribētu iebilst pret vīriešu = nieru slimnieku maisiem zem acīm, kas ir šausmenes cienīgs skats nesagatavotam lietotājam :)

Vēsturiski nav iegājies, ka vīrieši krāsotos. Protams, nevajag jau sēdēt stundu pie spoguļa un likt virsū tonnu kosmētikas, bet tomēr patīkami, ka sieviete rūpējas par savu izskatu, nevis turpmāko dzīvi pavada pēc principa pajāt.

Tas patiesībā ir izskaidrojams ar rutīnu, kas iestājas un kuras dēļ cilvēks pārstāj par sevi rūpēties. Domāju, ka laulības dzīve atsevišķos gadījumos ir viens no šiem rutīnas veicinātājiem, jo faktiski tā ir sava veida stagnācija - kaut kāda konstanta ikdiena, pie kuras pierod, ar kuru saaug. Un tad sievietes ne tikai pārstāj krāsoties, bet vīriešiem rodas alusvēderi, jo tā viena sieviete nav vairs motivācija uzturēt sevi formā. Nu, nedod dievs, ka tā patiešām notiktu, piemēram, ar mani. Tomēr lielākā daļa no zinātniskām dzīves cikla līnijām sevī ietver izaugsmi, peak point un lejupslīdi. Vienu posmu tu mācies, veido sevi par personību, kad esi kļuvis par tādu, izbaudi savu ieguldījumu augļus un ja laicīgi nenoreaģē un nepārlec uz citu plakni ar jauniem mērķiem, tad sākas lejupslīde. Nu, kaut kā tā ...