Sen neesmu neko rakstījis nevis tādēļ, ka man nebūtu ko teikt, bet gan tādēļ, ka laikam negribas ne ar vienu dalīties. Viss ir iegājis baigi lielā rutīnā un lai visu paspētu (arī to, ko vēl neesmu sācis), vajag nenormālu apņemšanos, bet to es spēju uzturēt augstākais kādas dienas divas. Biju Bildēs. Gan piektdien, gan vakar. Piektdienas koncerts, manā skatījumā, bija krietni labāks par vakardienas. Jaunās grupas tiešām rādīja ļoti augstu līmeni un tas, ka viņi ir nokļuvuši Bildēs, ir likumsakarīgi. Abi vakara vadītāji vakar, šķiet, bija sevi izsmēluši un neko jestru pateikt vairs nebija spējīgi. Re:public, kas skaitās grupa ar vārdu, nespēja paveikt, ko varēja daža laba jaunā grupa. Vispār viss vakardienas koncerts pagāja tādās džeziski-blūziskā noskaņā, vienīgi visu kopējo iespaidu diezgan krietni sabojāja Horens ar savu grupu. Vispār mūsdienās vārdi "mūziķis" un "mūzika" ir ļoti zaudējuši savu nozīmi. Piemēram tas pats Horens, manā skatījumā, nav vis mūziķis, bet gan kaut kāds deklamētājs un rīmju skaitītājs. 10 minūtes bija jāklausās viņa neizteiksmīgajā sniegumā, kur viņš uz skatuves spēlējās ar dileju (delay - atbalss efekts) un pārējie viņa biedri vienas 4 taktis spēlēja visu laiku vienādi. Neprofesionalitātes kalngals. Ir vieni, kas spētu pat divas taktis spēlēt pusstundu un klausītājam tas nešķistu garlaicīgi. Un tās piecas stundas bija krietni par daudz, bet es tomēr paliku līdz beigām. Starpcitu, kopš studēju jurisprudenci, esmu palicis ļoti kašķīgs un ļoti, ļoti aizstāvu savas tiesības, ja tās kāds pārkāpj. Šeit man apnika rakstīt.