15 Maijs 2005 @ 15:10
 
Nekur vairs nemana puzurus. Tikai vakar muzejā vienu ar spalvām redzēju. Ziniet, Padomju laikos tā laikam bija tāda kā atšķirības zīme starp tautām - puzurs pie griestiem, mazas meitenītes ar necaurdurtām ausīm un zēni ar prievītēm. Tāds latvisks askētisms, bet toties īss un lakonisks.
 
 
( Post a new comment )
signe[info]scooby_snack on 15. Maijs 2005 - 23:39
arī dzeja izmirst. nav vairs tas mesidžs jānosūta. nav vairs jāsaka "ziņa", var pateikt krutāk
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
etnomuzikologs[info]uks on 15. Maijs 2005 - 23:41
Nav jau vairs dzejniekam tādu tēmu par ko stāstīt. Vairs nav cīņas pret kaut ko agresīvu un masīvu (kā man patīk šitas stulbais vārds).
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
signe[info]scooby_snack on 15. Maijs 2005 - 23:59
tā ir. nav jāpretojas režīmam. šodien paskatījos vienu dzejoļu grāmatiņu. autors gribējis rakstīt dzejoļus par dabu, bet pirmā grāmatas trešdaļa ir vienkārši brutāla maucība un nodeva režīmam
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
etnomuzikologs[info]uks on 15. Maijs 2005 - 23:43
es tevim draugos jautājumu aizsūtīju.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)