Kaut kā tā, nu, dīvaini, bet baigi sacepos par to, ka sencis ir pievācis manu Mangaļu minerālūdens puslitra pudelīti ar foršo vāciņu. It kā sīkums, bet tas, ko es nespēju paciest, ir grāpstīšanās/svešu mantu piesavināšanās. Protams, es neesmu svešs, bet man ir vajadzīga sajūta, ka tiek cienīts mans privātums un privātīpašums. Neba man pudelītes žēl, bet fakts kā tāds. Nobļāvos uz visiem, kas mājās un aizgāju uz veikalu pēc jaunas. Pudelīte man vajadzīga ne vairāk kā 3x nedēļā, arī šovakar. Un vēl tie maitulīgie kaimiņu bērneļi ar saviem draugiem. Pasaka "labvakar" un tad sāk rēkt, turpinājumā aprakstīt sienas, gadījumā, ja kaut kas nepatīk, apmētāt durvis ar olām. Varbūt ir kāds, kurš grib izlikt savu žulti uz viņiem?
3 raksta | ir doma