06 Septembris 2004 @ 20:26
 
teju teju tēju neizlēju
silta nē karsta kumelīšu tēja
smaržo pēc gadalaika

blakus istabā žāvējas kumelīšu buntes

man kājās vilnas zeķes
--------------------------------------------------------------------
kā man gribas ēst
ja jūs to zinātu
jūs badā nomirtu

Šie 2 dzejoļi no Marta Pujāta.
 
 
( Post a new comment )
Shelly[info]shelly on 6. Septembris 2004 - 22:38
Es pieņemu, ka katru reizi, runājot ar viņu par šo tēmu, tu izdzirdētu citu versiju. Visticamāk, viņš tev izstāstīja to, ko tu pats gribēji dzirdēt.

Common, beidz uzvesties kā viens sakains mietpilsonis. Pujāts ir ģēnijs. Turklāt vakar viņš man bučoja rociņu :))
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
etnomuzikologs[info]uks on 6. Septembris 2004 - 23:16
jā, jā, rociņas bučošana ir forša. bet es viņam jautāju, kur viņš ņem iedvesmu. un tā arī viņš man pateica. bet ģēnijs, neapšaubāmi, viņš ir. vienā skolā savulaik mācījāmies.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)