05 Jūlijs 2004 @ 12:15
 
Atnāca kaimiņš no blakus dzīvokļa. Nu no tā, kurš blakus trepēs. Laikam gribēja nodirst par to, ka tik vēlu spēlēju klavieri. Bet es taču biju pieklājigs - uzliku klusinātāju un vēl centos neklopēt pa taustiņiem. Un vispār viņš pats taču spēlē giču. Tajā dzīvoklī kādus gadus 3 atpakaļ dzīvoja vecs pāris (komunisti), kurš allaž posīja ārā pa logu un pētīja, ko dara citi, un, kad acis tika pavērstas pret viņiem, tad vecenīte uzreiz pazuda istabā, bet vecis, kurš tā jau spēja knapi pacelt roku, to, ar kulaku galā, vicināja. Abi laikam nolikuši karotes, jebšu aizdzīti uz veco ļaužu pansionātu, lai tur kritizētu pastāvošo iekārtu un slavinātu komunismu. Ak, jā [info]aktrisei vakar ienāca prātā spontāna doma ar [info]jozefs_k ietekumu, mācīties spēlēt klavieri pie manis. Izmantošu iespēju un atteikšos no šī samērā fiktīvā piedāvājumu, jo es negribētu viņu sačakarēt un ar lielāko prieku uzticētu viņu kādam profesionālim, kurš viņai paralēlie klavierei mācītu arī teoriju. Es no tās atceros labi ja 1/3 un klades meklēt man ir slinkums. Un vēl kas, cienījamo māksliniec, ja tu tik tiešām gribi apgūt šo te spēlēšanu, tad vajadzētu arī uztrennēt dzirdi ar mūzikas diktātu palīdzību, savādāk nī un nī. Process neapšaubāmi ir sāpīgs.
 
 
( Post a new comment )
.[info]aktrise on 5. Jūlijs 2004 - 14:43
Nu bet es jau tieši tā gribu. Pārejais viss tāpat ar laiku nāks.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)