Pieturas punkti maratonā

tāds zīmīgs datums īstenībā. Pirms gada šo dienu atzīmējām ar triecien - šaha maču, pēc kura sekoja nelegāla ielaušanās pulkvedī ar varenu alkohola groziņu meiteņu rokassomiņā :D
Piedzirdījām krustmāmiņu, paši bijām labi :D pa ceļam uz mājām taisot sniega eņģelīšus katrā kupenā pazaudējām atslēgas, kuras, laimīgā kārtā atradās :D tādas atmiņas par izdarībām pirms gada.

Atnākot mājās no skulpturēšanas - noskaņojums pamainījies.
Varbūt, ka arī šim vakaram ir lemts kļūt leģendāram? :D

Argh... mans apstrādes ātrums nav tik liels, kā šovakar vajadzētu... ja gribu paspēt sataisīt savu portfolio, referātu un prezentāciju.. tad uz lekcijas sākšanos varbūt paspēšu... Hmm, apelēt pie pasniedzēja sirdsapziņas un iet parādīties konsultācijā?
Bet atkal, tad strādā piektdienas riska faktors, kas gan tāda varena muļķība. Nemaz tik viegli nav uzzināms kurai fakultātei, kursam, kurā dienā kādi priekšmeti - it sevišķi, ja semestra noslēgumā viss samainīts krustu šķērsi.

Bet tad sanāk, ka trešdien būs jātaisa, ko gan gribēju kā ballītes dienu. Sen nav būts iekš 4BK, johaidī, mazliet paplosīties gribas. Ja tā atklāti.

Bet 4BK nekur nepazudīsi. Labi, lai iet, ņemu rītdienu skolai - no skolas :D

Njā, tā ir, kad viegli grib izsprukt.

Šai semestrī pietrūcis mazliet ieinteresētības iekš kanalizācijas apgūšanas tādēļ, es kā students sajutos un gribēju referātiņu nevis truli pārrakstīt no grāmatas, bet pat samaksāju savus 2,33 Ls iekš atlanta un novilku skaisti garu referātiņu..
Pārsteigums bij mans, kad skatoties grāmatā secināju - vārds vārdā sakrīt!
Nu ko, vismaz tā.. nebūs jāmokās ar formulu ievietošanu un tabulu pārfočēšanu :D

Katrā gadījumā, vilšanās. Nu neko, toties izdomāju, ka kādus no saviem darbiem varētu sapublicēt, kas zi` varbūt reiz bankas kontā kādi santīmi tiek ieskaitīti :D

Bet sākumā - kā man patīk šitie korp! terminu paplašinātie jociņi..
"Priecīgus Ziemassvētkus ad centrum...! :D :D :D :D
Nja, izrādās, ka karstvīns ir ļoti iedarbīgs galvā-sitējs, johaidī... visu nakti sapņoju par ūdeni.

Bet, bet, bet - šodien jādodas uz masku balli, bet man jau vilkt, protams - nav ko... nuuuu, cerams, ka dienas gaitā radīsies radošais noskaņojums - esošo kopā likt. Bet pagaidām jāatvaira miedziņis. Šorīt pat neparasti agri brīv/mācībdienai piecēlos :)

Hah, un man uzdāvināja adventes kalendārīti :D :D - to, kurā katru dienu pa lodziņam jāatver :D - visu bērnību tādu gribēju :D :D :D :D

Bet nu, būvmehānika mīļā - es nāku pie Tevis!

ā, vēl māja jāsakrāmē - kā nekā šodien ciemiņi - sildītāji :P ;D

vēl 3 nedēļas! - Tieši ar šādu domu aizgāju no šodien pilnīgi bezjēdzīgās skolas...
Un cciiik daudz gan šis termiņš ietver..
*uztaisīt skolu ar maketu
*uztaisīt 1,5 md būvmehānikā
*uztaisīt labiekārtojumu Siguldas dzelzceļa stacijai
*uztaisīt 6 md siltum-fizikā, sagatavoties eksāmenam (kurš gan jau 13. decembrī) - šis punkts gan var izkrist..
*uzrakstīt referātu kanalizācijā +iemācīties 100 jautājumus eksāmenam
*visas renesanses skices arhitektūras vēsturē
*zīmēšanā - /nu tur var arī sesijā/
*flīze un galvas atveids skulptūrā
*3 ilgtermiņa darbi un 1 gleznojums gleznošanā
*referāts ar prezentāciju un portfolio datoros....

Hah, un katrs priekšmets vidēji varētu ilgt kādas 3 dieniņas...
Tātad jautājums: VAI TAS IR IESPĒJAMS???

MANA atbilde ir JĀAAA!!! :)
viss būs :)

Un TAD, būs pilnīgi superīgas brīvdienas un brīvs Janvāris :))))))))

Tūļīt decembris. Johaidī...
Nu, vismaz otra vārniņa aiz loga ir atgriezusies, citādi sabijos, ka draudzenītei vairs nav draudziņ.. :D :D
Bēc, jāsāk darboties :)

Globālās atziņas?
palaižos. Esmu slinka un nemaz negribu cīnīties ar sevi. Vienmēr jau var atrast attaisnojumu - pat tagad šo izlasot.. nekādu emociju.
Nezinu kā, bet jāsagrib. Viss.
Jāiemīl mācības.. Pie tā jau strādāju - meklēju info, skotos un priecājos par projektiem.. bet pašai galvā pat ja arī kaut kas rodas, viss apstājas pie domas - takš viss jāapstrādā, jāsazīmē, jānoformē,,.. visa tā konstruktīvā padarīšana u.c. .. katrā gadījumā - pie domas arī palieku. Nemaz negribas sākt...

o, internets ir labs, jo viņš ir :)

Vakar ļoti sapriecājos par dziedāšanu. Kaimiņ-kungi sarūpēja priecīgu sadziedāšanos un pāris ārzemju-spožās zvaigznes - kurās klausoties elpa aizsitās.
Bet par to sadziedāšanos. He, pieķēru sevi pie domas, ka ir tādas mazās mūzikas-jociņu niansītes, ko tikai mācījušies cilvēki uztver. Tāpat pieķēru sevi pie noķertajiem - acīs saprotams, nav jāsaka vārdos - mirkļiem.
Ai, kā tas liek domāt.
Tas pats jau reiz apjūsminātais mūziķpuika, ar kuru vienmēr tāds patīkami, smadzenes darbinošs kontakts.
Njā, kāpēc man nav tāda ar savu mīļoto? Nu, ir, protams, bet ne tās šnites, ne tā smalkuma.
Laikam jau katram cilvēkam sava loma. Visas pārējās lietas jau daudz svarīgākas.
Bet šitie mazie brīži ir iedvesmojoši. Un man tādu pietrūkst. Tā pat nav tā vecā zemtekstu bārstīšana.
Bet acīs saproti, ka jā - ir viena frekvence.

Kaut gan - ar pilnīgi mierīgu sirdi to varu attiecināt tikai uz komunicēšanas sadaļu. Pārējās dzīves sfēras nemainīgas ;)
Un te atkal - komunicēšanas prieks bijis mans avots.

Ne jau tā mērīšanās ar faktu zināšanu un teoriju apstiprināšanu praksē, bet tā prasme rīkoties un domāt esošajās situācijās. Mirkļu pārvēršana par svētkiem. Tā man liekas augstākā cilvēku inteliģences pakāpe. Prasme likt otram domāt, analizēt, iekurt uguntiņu. Ieraudzīt to spīdumu acīs un to prieku par kopābūšanu.

Bet jā.
Sasmīdināja: Pēdu manu, lielu pēdu :D :D

He, veicām lielo soli.
Dzīvojam kopā. Ir labi. Un tā arī paliks :)

Šodien sasmējos - citāts no Mārtiņdienu uzveduma -
Vistiņa Gailim -
Es jau neiešu ar šitik mazu gailīti! :D :D

Tagad ir miera turpinājums. Un tas ir paliekošs.

Man ir maazietiņ atgriezies miers.
Palasījos to grāmatiņu - mūks, kurš pārdeva savu ferrari. Un atcerējos savu agrīnās jaunības filozofiju un aktīvo sludināšanu - par priecāšanos un prieka pienešanu citiem, par prāta kontroli utt.. tagad skatos - neesmu bijusi tālu no tā paša mūka :) Laikam jāķer rokā, kas vēl saglabājies. Tas gan vairs nav tik aktuāli - tā kā jau noiets posmiņš. Tagad vairāk satrauc jautājums - kur sadabūt entuziasmu?

Palasīšos tālāk, varbūt sameklēšu atbildi :)

Vakar skatījos savām lielajām bērna acīm un smēlu.
Klausījos, mācījos un domāju. Kā esam gājuši katrs pa savu ceļu, un beigu beigās te pat vien blakus. Aizķēra un mierināja vārdi par piedošanu. Ja tā ir vārdos pat nepateikta - to tik un tā var just.. kaut man būtu šī pārliecība. Kaut es zinātu, ka man ir piedots. Nu ne tā tīri teorētiski, bet no sirds. Savādāk aizvien nevaru atvērties.. baidos... jo pārāk stipri sāp. Tā bija mana lielākā draudzība. Par kuru domāju katru dienu, kā par nelaimi varbūt... sāpēs neatstāj.. it sevišķi, ja visai bieži tiek atplēsts pa mazam gabaliņam tikai klātesot. Un kas pats trakākais - laikam jau tas ir mans dziedēšanas paņēmiens.
Laiks.. nu, jā tā arī ir patiesība un tas arī strādā. gads laikam vēl ir par maz. Lai būtu. Man ir visas pasaules laiks. Un šai gadījumā - nekur nesteigšos.

Ir cilvēki, kurus nedrīkst pazaudēt. Un šo te, ceru, ka izdosies. Kaut arī vēl pēc daudziem gadiem.

Jā, aizmirstu uzrakstīt savu sāpi par izkrišanu no rotācijas..
ne no budžeta, bet no rotācijas...
tik smieklīgi, ka raudāt gribas

Vēl par senseno ziemas sesiju un tehnisko projektu, kuru man pieteica uzlabot un nodot mazliet vēlāk, jo tas taču neko neietekmē - vismaz sekretāres vārdiem - tad nu, es, nenokārtojusi oficiālu sesijas pagarinājuma lapu, ar mierīgu sirdi dzīvoju tālāk, nolieku pavasara sesiju bez jebkādiem aizķeršanās brīnumiem un tagad uzzinu, ka dēļ šī te papīrīša.. hah, es pat netieku rotācijā, lai varētu pretendēt uz budžetu!
Un jā, ar savu vidējo 7,8 noteikti tiktu tajā..

smieklīgi..
nu, jāizaudzē 2150Ls vai jānopelna pakalpojumos?

Interesanti.
Izrakstu pēdējo ierakstu un tieši to pašu tēmu gribēju skart.
Atvēru to pašu wordpresu.. un tik viss tas saprotami.
Jā, arī es noskatījos Melleņu naktis...
Jā, arī es īsti negribēju svinēt Jāņus - jo zināju, ka nekad nebūs kā tajā gadā tur Pāvilostā.
Jā.. arī es domāju par ikdienišķo seksu un par romantikas pazušanu..
jā.. tik pašsaprotami, tik savietojami. Un aizvien sāpīgi.
Par to, ka sajūtas tik līdzīgas, piedzīvojumi pat un omas..
par to, ka nava vairs..
Un tā jau ir, ka tas kas pazaudēts - tikai pēcāk tiek atzīts par vērtīgāko.

Bet savādāk.
Ir karsti.. mirstu no karstuma.. ienīstu tādu karstumu.. es ar savu švako siltumizolāciju ...gribas vēju, jūru un to sajūtu.. to, ka laiks ir apstājies. Jo interesē jau tikai tas mirklis.
Pavisam nesen bija tāda dieniņa - skrējām krosiņu, gājām visādās darīšanās - skatījāmies dzīvokļus kursējām.. nu tā, ka prieks, ka ir darbība.
Man īstenībā ļoti pietrūkst. Vecrīgas nakšu. Vasaras vakaru trakuma.. daudzo cilvēku.. daudzo ārzemnieku, danču, muļķīgo sarunu, pietrūkst tā apziņa, ka nu.. esmu. Bet ne jau tā, ka tagad būtu slikti, nē :)
Vienkārši gribas sev atkal pierādīt (un ne tikai sev) ka vēl aizvien ir saglabājusies tā karstasinīgā spītniece, kura provocēs un padarīs traku.. ar savu neatlaidību un nekaunīgo skatienu tieši acīs..
Mazliet pietrūkst..

Būs šodien jāaizdodas uz Vecrīgu. Varētu pat Valdi atstāt mājās.. iedomājies tik, ko es runāju :))
Bet nu man pietrūkst savas sievišķības. Un tai pašā laikā absolūti nepieciešama arī ir viņa klātbūtne.. interesanti.
No vienas puses gribas brīvību, no otras - ne solīša neattiešanu.
Kaut kādi paradoksi. Bet tas jau tik tāpēc ka vajag izrunāt.

Lai arī mēs dienu no dienas esam kopā.. reti jau parunājām par tādām - īsteni spēcīgajām lietām.

Šodien varētu.
Ai, vispār - šī te sviesta padarīšana ir vērtīgs domu sakārtošanas un motivēšanas līdzeklis.

Jāiegriežas.

atceros savas sajūtas, kad pirmo reizi vecāki uztaisīja to jociņu...

"mazliet sajukusi... 12. feb 2007 19:42

pat, ja viss liekas galīgi ejam grīstē un šī nedāļa iesākas ar PATIEŠĀM redikālām pārmaiņām dzīvē, viss taču būs labi, vai ne??? Neskatoties ne uz ko! Un es, ka vienmēr būšu stipra, vai ne???
Pasakiet man, ka es visu izturēšu un ka es visu varu paciest!
VAI NE?"

Atceros to izmisumu, to bezpalīdzību, to, ka man patiešām nebija vienalga...
bet tagad laikam ir. Redz, ka viss mainās.

Laikam jau tā ir, ja pārāk sāp, tad ar laiku paliec imūns. Nejūtīgs. Tāda dabīga aizsargreakcija.

:) lai arī 7:30.. pēc stundu 2 miedziņa, bet KĀDS - Sniegi sniga āriņos! :)
.. un es jau, protams, nepiecēlos... un arī uz angļu valodu aizgāju stundu vēlāk.. bet prezentācija super! Sen tik gudriem vārdiem visādas muļķības neesmu stāstījusi! :)

Es jūtos kā bērns. Kurš pavisam neko nezina. Tāds tīrs un gatavs klausīties un izzināt. Tās, kurš skatās uz visu ar lielām acīm.

Kaut kur pavisam pazudusi tā - "es jau to visu zinu un esmu pieredzējusi sajūta"

Varbūt tiešām tās rozā brilles pamatīgi sajaukušas galvu?

Pamodos pirms modinātāja. Pus 10! Tas nav normāli :D Bet nu varēšu ļoti daudz ko padarīt. Lai arī pagaidām nav pārākais progress, bet nu saruna ar māsiņu.. iedarbojās. Tiks pārkārtotas prioritātes. Un tuvākie netiks atmesti un aizmirsti.. Es sapratu.
Sapratu, ka tā nevar. Nevar visu pakārtot uzdzīvei. Tiešām nevar. Lai arī šī diena paies gatavojoties ballei.. tik un tā... tā doma iesēdās.
Un skola tiks taisīta.. pārāk daudz gan viņi gaida un prasa, bet viss būs. Un es neizlidošu no budžeta!!!! To nu gan nē!

Un balle būs laba. Nopirku zaļas lentītes un pērlītes. Taps man maska. Un es būšu zaļā feja. Absinta feja... nav tikai tās burvju nūjiņas.. bet uztaisīsim.. atradīsim! :)
Un es esmu pārliecinājusies, ka pozitīvisms valda pār mani. Un esmu stipra. Neļaušu citiem man to atņemt. Nekā nebija!
Un mans egoisms ir pārāk liels, lai tagad tik ļoti aizmirstu priecāties un vnk ļautu visām citu bēdām mani pārņemt.
Johaidī. Es tik un tā smaidīšu - visiem par spīti! Pat, ja viņi domās, ka esmu nejūtīga!
Es takš jau cik reizes esmu teikusi - nevar palīdzēt tiem, kuri paši to negrib! Kuri paši negrib palīdzēt sev!
Un dzīvē viss ir līzsvarā! Pat ja tā neliekas!

mmm, un tomēr piecēlos. Un pateicu Lindai nē... un šodien ir Renato dzimšanas diena.. un es tik sen neesmu viņu dzirdējusi...
Bet MAKEEEETS! Un rasējumi!
Hah, tomēr nopirku to spilgti sarkano krāsu! Un būs man sarkana māja! Lai viņi visi iet ieskrieties! :P

Tā kā visa nakts nav gulēta - nav viegli.
Bet no paša rīta - pēc dušas 8 iet uz skolu - tā tik bija sajūta! Es taču lidoju, nevis gāju!
Un tad, kad ierados savā mīļajā faķī un ieraudzīju pārējo sejas - bālas, piepampušām, sarkanām acīm, apātijas nomāktas... un bļaujošu pasniedzēju ar idiotiskiem principiem, kā piemēram - ābeles nedrīkst stādīt tuvu žogam - kaimiņš varēs čiept ābolus! Jā, jā! Juglas bagātnieku ezerkrasta ierobežotajā pilsētelē!!!!! Pavisam noteikti!
Tādu drāšanu nebiju sen piedzīvojusi. Un es arī neklusēju! Nepateicu gan tik, cik gribētos, bet tik uzvilkta sen nebiju bijusi!
Un kas pats labākais - man patika tā sajūta! pIlnīgas pārliecības - un spēcīgas motivācijas! Tā - ka pierādīsi DA JEB kO!!!

Bet nu laikam mazliet jāpačuč. Kgan, ja aizmigšu, diez vai vēl šodien piecelšos........
Bet kopējais fīlings - ir īstenībā ok :) Nopirku vienu Bauskas tumšo. Jāuzcep kartupeļi ar cīsiņiem un marinēti gurķīši jāpiekož - un tad gan būs sasssaaaaaaaaaaaaaaalllllllllllllllds miedziņš :)

Iedod mazo pirkstiņu - un gaidi, kad paņems visu roku! :D :D :D


Velns lai parauj tādu dzīvi!!!!!!!!!!!!!