Pieturas punkti maratonā

- "Ja nevari uzvarēt - PIEVIENOJIES!" by Maija Saulīte

-"Bet labāk tomēr ir zināt, uz kurieni Tu ej..." by Vinnijs Pūks

Ak, tik sen neesmu te bijusi!
Un atkal ir parādījusies tā sen nejustā sajūta - kad esi mājās, laiks iet daudz lēnāk. Nekur nav jāsteidzas. Lai arī slapjšs aiz loga un kārtējo reizi Ventspils rādā, ka vēl aizvien ir tā tukšā pilsēta, man nevienu nevajag. Man patīk būt mājās. Un jā, vakar aizgājām uz jūru - ar māsu un brāli. Tik sirsnīgi ar viņiem sen nebiju smējusies. Tagad saprotu tos, kam ļoti pietrūkst tās ģimeniskās sajūtas. Līz šim man tādu nevajdzēja, jo viss, kas bija mājās - nebeidzamie strīdi, plēšanās - palika kkur tālu aizmirsts. Man ir mans brālis, mans suns. Un arī māsa mainās.
Un tad vēl Karību Jūras pirāti un karsta tēja un kotletes.
Slapjas suņa bučas no rīta un tā smieklīgā suņuka greizsirdība - nelaidīs pat mammu man klāt :)) esmu viņa īpašums! Ak, tas melnais mopsis :)
Gan jau drīz brālis atnāks no kērlinga un tad mēs atkal skatīsimies kko jauku. Un smiesimies - tajā mūsu garā :)))

Mīlu mājas!
Bet jāiet iekurināt, citādi vēss paliek. Mājās nedrīkst bū auksti!

Es redzēju vnk tiiik šīzīgu sapni...

Sākās viss ar kkādu ballīti otrajā stāvā, kādās lauku mājās, bet, kas jaukākais, tur bija lielum liels mocīties - Herley pie tam.
Ar mani kkas notika un es ar to cauri stiklam.. izlēcu laukā. Bēgu, mani ķēra, bet kaut kā tiku drošībā.
Aizmigu. Pamostoties secināju, ka kkas nav ok... vēlāk uzzināju, ka tas ir kāds jauns vīrusss - darbojas vienu vakaru un liek cilvēkiem darīt trakas lietas. Tad nu nācās noķert to vēlreiz, bet jau apzinoties, ka var dabūt tikai tiešā kontkatā - no cilvēka - nēsātāja. Tad man bija tā laime lidot...
Ja kāds zina, kā sapnī ir lidot, sapratīs, bet tā sajūta - patiesi neaprakstāma... un galvenais, lai tas notiktu, ir jāpārvar sevi, jāizcīna iekšējā cīņa un jānotic, ka tas ir iespējams.
Atradu to vīrusa izplatītāju... centos neitralizēt. :P neizdevās īsti. Bet nu tika nosūtīts tālum tālu. Un pie tam - vīrusa ietekmē varēja redzēt, kas ļauns cilvēks, kas labs, jo tiešās emocijas nāca ārā no inficētajiem bez jebkādiem filtriem.
Beidzās viss labi, iemācījos ar vēl dažiem cīnītājiem to vīrusu nesaķert, bet jautrībai atkal vienreiz gribējās.

Palika tādas spīdīgākas, gaišākas acis un vnk gāja ciet, bija labi.

Varbūt tomēr arī dzīvē vajag tādus vīrusus?

Tikko mani ļoti sajūsmināja.

a: manā pasaulē līdz šim tauriņi neglāsta cilvēku augumus...
a: bet tas varētu būt ļoti ..kairinoši.
s: tu esi kādreiz aizmigusi kādam klēpī
s: kad tava galva ir klēpī
s: un kad esi dikti nogurusi
s: kad biju maziņa.
s: un cik var būt nomierinoši vienkārši pieskārieni
a: :)
a: tāpēc vajag sagaidīt tauriņus sapnī. Un tad tā būs.
s: un tauriņi jau paši par sevi man šķiet tādi mierīgi
s: ja neskaita to dauzīšanos pret logu
a: nu, viņi var lidot,
a: viņiem taču ne par ko citu vairs nav jāsatraucas.

Current Music: Mans Taurenīt!

Brīvības skaistums un apcerīga vientulība.
Tāds interesants apvienojums. No vienas puses - lidojums un spārni, nepiesietība, meklējumi, piedzīvojumi no otras puses... hmmm, mazas skujas.

Bet nu, tā kā ir - ir labi. Jo vienmēr ir pierādījies, ka nav jēgas neko sasteigt un kaut kam pakaļ dzīties.
Ir mirklis, ir šodiena.

Un man tik ļoti patīk smieties :) un meklēt zemtekstus. Un vizualizēt. Tas dzīvi padara tik krāsainu... :P
šodien dzirdēju viedus vārdus - vajag vadīties pēc izjūtām, tad sanāk vislabāk!

Elementāri, bet ļoti, ļoti gudri.

Kā jau viss iepriekšējas, khmmm, pusgada un pāris nedēļu periods, un katra diena un nakts tajā, pieļauju, arī šoreiz nebūs savādāk. Ir labi, ka cilvēkiem, beidzot iepriekšējo periodu dzīvē, sākas jauns. Lai arī kā negribējās ticēt, bet ir daudz labāk. Nu, katrā gadījumā savādāk. Un attīstošāk. Un brīvība, tā taču ir sasodīti laba lieta. It sevišķi, ja zini, cik pats esi vērts. Un ja tiešām polonēze pļavā, tad es vairs ne par ko nebrīnīšos ;) Jauku dienu!

Tad nu pirmie soļi šeit.
Jāmēgina :) pagaidām izskatās sarežgjīti, bet gan jau ar laiku.

Current Mood: impressed