Šodien manu smadzeni kārtējo reizi pārstedza tā dīvainā, reizēm pat biedējošā sajūta - tas taču JAU ir bijis! Turklāt šito epizodi es redzēju jau kādu trešo reizi. Až sastingu un sirds notirpa.
Ikreiz, kad tas notiek, man prātā nāk doma par to, ka mēs visi esam nelietīgi ieprogrammētas mašīnas, kuras reizēm (tieši šajos atkārtošanās brīžos) to saprot. Tās ir programmā pieļautās kļūdas, nemākulīgi izveidoti cikli un nepilnīgas random funkcijas, kuras mums reizēm ļauj apjaust TO, to, ka viss ir tikai šķietums.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}