vilciņš

visvairāk nepatīk ja pasniedzējs izliekas, ka māca un studenti izliekas, ka mācās.

+17.
rudens.
nemitīgās krustceles.

laikam tikai esot ārpus Latvijas cilvēks var saprast, kas par zemi un valsti mums dota. nekad neesmu iedomājies, ka varētu justies tā kā tagad un pēdējā laikā. daudz laimes mumes visiem!

tukšums un klusums.
un lv sniegs.

pēc studas eksāmens angļu valodā.

Vakar uzzināju, ka ir tāds termins kā "Wife Acceptance Factor" jeb "WAF", kas parāda to, kā tehnoloģiskās, skaņu aparatūras un tamlīdzīgas ierīces patiks otrajām pusītēm, sievām. Interesanti, kādēļ moderni ražotāji šo "mēru" nenorāda uz iepakojuma. :)



Vairāk te: http://en.wikipedia.org/wiki/Wife_acceptance_factor

izdomāju, ka vajag sev izvirzītu kādus mērķus un sākšu ar pavisam maziņiem. jāpamēģina katru dienu darīt kaut kādas lietas, kuras es gribētu darīt, bet nedaru. piemēram vingrot, veikt ierakstu blogā, paspēlēt giču un uztaisīt dienas foto. heh. good luck.

pilnīgs ārprāts.
šķita, ka manas problēmas sākas tādēļ, ka es domāju, ka visi brauc pa nepareizo joslu un es redz pa pareizo.
tagad sāku saprast, ka varbūt ir daži cilvēki, kas vienkārši neapzināti vai apzināti man lika tā domāt.

kaut kā nelabi palika.
skaudība?
nolemtība?

Sen nebiju redzējis ko tādu, ka gribas no kauna (citu vietā) galvu zemē iebāzt.

Confusion is the sweat of learning. /Rhett Allain/

“If a cluttered desk is a sign of a cluttered mind, then what are we to think of an empty desk?”

/Albert Einstein/

Vissvarīgākais ir, no kuras puses nāk gaisma.

"No great artist ever sees things as they really are. If he did, he would cease to be an artist."

/Oscar Wilde/

"Force always attracts men of low morality."

/Albert Einstein/

Human Animal

Gadi iet un es saprotu, ka viens no manas dzīves komoon divaiders ir Lisas Džerardas/Dead Can Dance/Brendana Perija mūzika ar rudenīgu sajūtu sirdī un aiz loga. Šobrīd tāda sajūta, ka Francijā tādas varētu netrūkt.

Kāds maita man ir nozadzis pannu un šī ir tikai 4. diena.

Esmu ceļā uz bloga izveidi par savām gaitām te. Ja nu kādu tas interesēs.

Tagad būs daudz laika rakstīt.

lai gan brīžiem liekas, ka varbūt tomēr nevajag nekur braukt, tā varētu būt kļūda.
ir brīži, kad vienkārši gribas izraut visus vadus, noslaucīt visas lapas no galda virsmas un aizmirst visas sejas, ko esmu redzējis.

nesaprotu es savu pārlieku lielo jūtīgumu pēdējā laikā.
arī to, kā atpūsties es esmu aizmirsis.
esmu iebraucis dubļos un nevaru vairs tikt ārā.
cik smaidi no tiem ko zīmēju ir īsti?

Mt. Desolation - State of Our Affairs





Morning wears a veil of rain above the city I live in
The traffic‘s edging forward again
But no-one knows where they’re going
Could it be a sign of our affairs
Im seeing

Cause we’ll still be here
When weather turns, and blue skies reappear
And you’re crestfallen
Well you climb Mt. Desolation yet again
And you find we’re all just ordinary men.


Find some comfort in a bar
and hear the news from my brother
He tore his happiness apart
and says his heart won’t recover

Is this just a sign of our affairs
I’m seeing?
Cause we’ll still be here
When weather turns, and blue skies reappear
When you’re crestfallen
You climb Mt. Desolation yet again
And you find we’re all just ordinary men

Šīs nakts sapnis atmodināja sajūtas un dvēseli. Piecēlos ar asarām acīs un iemācījos spēlēt dziesmu, ko redzēju sapnī.

Sēž mani tagad tāda forša sajūta. Tāda, kā Elizabetes ielas laikos. Vai pat senāk.