vilciņš

Gadi iet un es saprotu, ka viens no manas dzīves komoon divaiders ir Lisas Džerardas/Dead Can Dance/Brendana Perija mūzika ar rudenīgu sajūtu sirdī un aiz loga. Šobrīd tāda sajūta, ka Francijā tādas varētu netrūkt.

Kāds maita man ir nozadzis pannu un šī ir tikai 4. diena.

Esmu ceļā uz bloga izveidi par savām gaitām te. Ja nu kādu tas interesēs.

Tagad būs daudz laika rakstīt.