vilciņš

Vakar līdz pustrijiem strādāju pie praktiskā darba. Ejot gulēt aiztaisīju žalūzijas pilnīgi ciet. Parasti vismaz atstāju mazu šķirbiņu gaismai. Šorīt, guļot, pēdējā sapnī atrados vecajā Preiļu dzīvoklī. Es atbraucu veļu mazgāt. Pie teļļuka sēdēja Evija Smagare un ēda pistācijas. Edijs Jurēvics Armīna Jukša paskatā ar urbi staigāja kaut ko remontēt, bet es klausījos foršo meldiņu pa radio, sapnī tie izklausījās pēc kaut kādiem Satellites LV un Evija pat teica, ka tā būšot viņas nākamā dziesma numur viens. Pamodos un sāku dungot šo dziesmu ar visiem vārdiem no sapņa. Tad nolēmu, ka jāattaisa žalūzijas, jo izklausās pēc lietus. Rīta saule, bez mākoņiem, izdedzināja manas acis gluži kā vampīram. Labrīt, pavasari! Es zinu, ka Tu nāc.