vilciņš

Savu dzīvi es laikam pārāk ļoti uztveru kā konstruktoru. Laikam jau tādēļ, ka tagad mācos RTU un bez tehniskās jeb eksaktās domāšanas neiztikt. Jebkurš cilvēks taču savu dzīvi kaut vai minimālā apjomā, taču mēģina salikt kā puzli. Atrast sakarības, rakstus, savienot tos un saprast sevi arvien labāk.
Šodien es gribētu teikt "Savu dzīvi es krāsošu ar krāsām, otām, melodijām un smaidu!". Zīmēt protams, es neprotu un arī melodijas parasti rodas tādas skumjākas, taču šeit runa ir par attieksmi. Life is made for living. Tā taču ir, ne? Tagad tik jāizdomā, kā praktiski izpaudīsies šī attieksme.