tvillingarna

ahh, jā, nākamajā semestrī, ja šo izdzīvošu, es noteikti visu neatlikšu uz pēdējo brīdi. Šiti smagu mācību, pat skolā ZPD drukājot nebiju dabūjusi. Oh, well, mūžu dzīvo, mūžu mācos.
Rīt nooooooteikti būšu dīvaina. :D

Aaaah, that's it! I give up.

Šovakar braucot mājās ar Nakts satiksmes autobusiņu, mazo un dzeltano, viens vīrietis (gados jauns) man kāpjot arā iedeva no biļetes izlocītu puķīti un pasmaidīja. Es tik ļoti apmulsu, ka vienīgais ko spēju atbildet bija "Paldies", kuru pavadīja ļoti samulsis smaids. Tagad sēžu un smaidu kā muļķe.
Vēl viens pierādījums, ka mazie nieciņi spēj izglābt kopumā draņķīgu dienu.
(Saira, pie tevis bija jauki, bet man liekas, ka juti ka nebiju pilnās enerģijās,bet neskatoties uz to, pie tevis pasēdēšana būs neieskaitāma draņķīgajā dienā : D )

Rīt 6:20 no Rīgas izlido Alises lidmašīna, kas viņu aizvedīs uz Japānu uz vismaz 3 gadiem. Es viņu neredzēšu vismaz trīs gadus. Tik ļoti skumji. Mājās no viņas braucot, sēdēju autobusā un raudāju kā mazs muļkītis.
Jā, viņa nebija mana labākā draudzene vai kaut kā tā, bet viņa bija no tiem cilvēkiem, kuru noteikti negribās pazaudēt. Tas mazliet vairāk kā pusotrs gads ko pavadīju vairāk vai mazāk kopā ar viņu, bija ļoti interesants, un neaizmirsīšu noteikti. Gaidīšu viņu atpakaļ. Es tiešām viņai vēlu veiksmi un izturību, un zinu, ka viņai izdosies, bet skumji. Skumji.
Bet tiešām prieks. Viņa ir tiešām jauks cilvēks. :)

Vakardiena bija visnotaļ interesanta. Tik mani sāk mocīt doma : es par visu samaksāju, pirms devos prom? Ja nebūšu, tad būs kauns šodien iet. : D

Slinkums pārņēmis ķermani manu. Tveršu krūzi un grāmatu, sākšu nepraktisku pozu ieņemt un grāmatas lapas šķirt.

hah, esmu ļoti veikla. Vakar tā nokritu, ka tagad sāp kreisajā pusē viss no gurna uz leju līdz celim. Vai es pieminēju, ka tas bija darba laikā? Ļoti "veikli" : D Bet tas jau nekas. Man tagad līdz trešdienai brīvs (ja neskaita universitāti). :)
Un visādi citādi šodien jūtos muļķīgi, ļoti, ļoti, jo atkal par visakut ko sadomājos, bet skaista. : D

Šodien man pārmaiņu diena. IStabu pārkārtoju, viskaut ko citu arī izmainīju utt. Nebūtu tik auksts,būtu arī uz frizētavu aiztesusies. : D

Haha, beidzot pēc gandrīz pusotra mēneša tā pasniedzēja arī izdomāja ielikt atzīmi. Jauki. Nu labi, 7 nav tā priecīgāka atzīme, bet ņemot vēra visus apstākļus, kuros pašlaik neizplūdīšu, tad ziniet, tā atzīme tiešām nav slikta.
Ai, jopcik, jopcik.

Gribās nu ļoti, ļoti pateikt ko gudru vai vismaz skaistu, bet šovakar laikam nesanāks. Tāpēc labāk sēdēšu pie savas alus pudeles, svinēšu to ka šovakar viena mājās un rīt pēdējā maiņa.
brr

Vakar atnāca mamuts. Ar Sairu nosvinējām. (yeeeeey) Beeeet, man tik daudz kas jāpērk, ka nemaz no mājas laukā negribās līst un to naudiņu tajos veikalos atstāt. (not so yeeeeey)
Plus, jūtos kā veca sēne saritinājusies zem segas.
Bet laikam jāsāk kustēt, jo drīz jāiet gulēt. Rīt ir rīta maiņa.
Ekh, žāv, žāv

Ha! Es zināju, ka raustīšos sesijas rokās! Nepadošos tik viegli un atradīšu veidus, kā izvairīties no mācībām.
Tikko apmēram stundu izskatījos visādas vecumvecās bildes, un,protams, sapratu, ka nemaz jau tā neesmu mainījusies. Nu ārēji. Mazliet, diezgan dikti naivums no sejas jau nu gan ir pazudis, bet kam tad negadās? :D
Tagad arī te rakstos un cenšos cītīgi izlikties, ka ar acs kaktiņu tomēr nesaredzu to kaudzi ar to ko man vēl jāiemācās līdz rītdienas 7:45, kad būs no mājas laukā jāsperās.
Un vai es jau minēju, ka man man liekas, ka galva jau kūp no visas šitās mācīšanās? Vismaz galīgi dulla un neuzņēmīga jau noteikti ir. Ārā arī šodien neesmu savu kāju spērusi, ja vien balkons uz divām šaušalīgi aukstām minūtēm neskaitās :D
Es šodien un turpmākās četras dienas jau nu noteikti labāk strādatu nekā ietu uz tiem eksāmeniem. Negribu izgāsties un pusi savas algas atdot, lai pārliktu. Bet es neizkritīšu. Grauzīšu Kit-Kat un nolikšu, kaut uz 4 bet nolikšu!

Loterijā izvilku numuriņu, kas man ļāva tikt pie sveces, kura maina krāsu degot. Tik forši. Jūtos kā mazs bērns pirmajos ziemassvētkos. : D
Plus, šamā arī vairs īpaši nesmaržo, kad aizdedzina, savādak tā smaržiņa bija mazliet par stipru.

Šodien negribās neko.Panīkums. Kaut kāds tukšums.
Bet rīt eksāmens. Jāsaņemās. Jāmācās.

hah, man paziņoja, ka esmu sukubs ar ragiem un liesmojošu staru. :D Sasmējos

Un es tak aizmirsu pieminēt, ka man atkal uznāca lielais prieks, par to ka esmu notikusi strādāt, kur esmu notikusi?
Un vēl es jūtos skaista : D
tagad tiešam gulēt. Labankti *plaaaaaaats žāvājiens*

Akh, es eju sviestā. laikam. Šodien Arsēnijs galīgi nesaprata, ko es teicu viņam visu lekciju (nu gandrīz visu : D). Un kad parādīja to kā es runāju, pilnīgi vai sapratu, kāpēc viņš nesaprot. Kārtējā kārtīgi negulētā nakts dara savu.
Jēj, rīt pēdējā šīs nedēļas rīta maiņa. Un Svētdien pēdejā darbadiena šonedēļ. Wū-hū! I'm tired :D

Ā, un algu ar saņēmu. Baidījos, jau ka nesaņemšu. Vēlu ieskaitīja. :)

Un vēl es eju gulēt, man pietiek. Jau pēdejās divas stundas slēdzos ārā.

Esmu mazliet iešviplusi un gribu zināt ko Jānis pīpeja, kad rakstīja Evanģēliju savu?

(P.S. Neapvainoties, lūgums, nevienu dvēseli. Tas nav domāts zaimojoši vai tamlīdzīgi. )

Man ir Bībele, kuru jāizlasa, vēlams pa šodienu, līdz ceturtdienai, un puspudele vīna? Nez pēc kā šis vakars ziklausās? :D

Ah, atnācu tikko mājās no draba un jūtu visus kāju muskuļus. Nu kad kustos, kad sēžu ir patikami, tikai tad ir sajūta, ka kāds ir uzlicis ko smagu uz "Switch Off" slēdzīša. : D