tvillingarna

Rīt pēdējais ekāmens, bet ir tik grūti saņemties un sākt kārtīgi mācīties viņām. Kas vairs palicis?Nu nekas jau vairs nav daudz palicis. Galu galā gandrīz visās lekcijās taču esmu bijusi, un tā. Konspekti man arī ir. Kas tur ko nesaņemties.
Ah, stulbais studenta slinkums. :D nekas, savākšos un izmācīšos. Tik jāuztisa tēja, lai nav iemesla pa virtuvi vazāties :D


btw, tā dziesma, kas man pašlaik skan, ir tāda atsperīga. Man patīk ^^ Gribas vasaru, pļavu un tur vienkārši palēkāt. :D

Galva kūp. Sirdsapziņa grauž. Dibens sāp. Un jau sataisītajā tējā beru kafiju ar lielo kaudzi. Jap. Es vēl ticu brīnumam, ka šonakt līdz sešiem pabeigšu savas 12 lpp ar vienkāršo tekstu un 3 lpp ar anotācijām. Un pēc tam svaiga kā vissvaigakais gurķulēns rīt došos uz darbu. Sasodīts.

Man šovakar, spēcīgāk un sāpīgāk, kā jebkad agrāk iesita apziņa, ka mani, nu drīz būs jau 3, aizvadītie gadi universitātē un samaksātie 3600ls par izglītību, varbūt pat kaķim zem astes nav ar varu pabāžami. To situāciju nezinu, kā lai nosauc. Laikam jau: mans līmenis - google translate. haha. Sēžu un bimbāju, un cenšos sev iestāstīt, ka dzīve ir skaista.

esmu gulējusi ap divām stundām, un jūtos visai enerģiska tagad, bet zinu, ka nākamajā lekcijā lekcijā nespēšu vien acis noturēt vaļā. Ak, Universitāte, universitāte. :D

Kompi nopirku, lai macītos, bet lekcijās sēžu un domāju: " Cik jauki, ja es varētu saņemties macīties"
bet vismaz mazāk aizguļos. :)

Vienkārši sūdīgākais nedēļas iesākumus, laikam visā manā dzīvē. Pirmo reizi mūžā pat paspēju piedzīvot panikas uzbrukumu, tā ka gandrīz vairs papelpot nevarēju, un pilnai laimei, tas bija strap vienaldzīgajiem transoprta pasažieriem. Ķeršos pie visādu e-pastu drukāšanas. Varbūt, ka tas kaut mazliet glābs manu situāciju. ha-ha-hā....
Esmu jau tik tālu tāda veida stāvoklī, ka pat paraudat nespēju.

Haha, beidzot pēc gandrīz pusotra mēneša tā pasniedzēja arī izdomāja ielikt atzīmi. Jauki. Nu labi, 7 nav tā priecīgāka atzīme, bet ņemot vēra visus apstākļus, kuros pašlaik neizplūdīšu, tad ziniet, tā atzīme tiešām nav slikta.
Ai, jopcik, jopcik.

Ha! Es zināju, ka raustīšos sesijas rokās! Nepadošos tik viegli un atradīšu veidus, kā izvairīties no mācībām.
Tikko apmēram stundu izskatījos visādas vecumvecās bildes, un,protams, sapratu, ka nemaz jau tā neesmu mainījusies. Nu ārēji. Mazliet, diezgan dikti naivums no sejas jau nu gan ir pazudis, bet kam tad negadās? :D
Tagad arī te rakstos un cenšos cītīgi izlikties, ka ar acs kaktiņu tomēr nesaredzu to kaudzi ar to ko man vēl jāiemācās līdz rītdienas 7:45, kad būs no mājas laukā jāsperās.
Un vai es jau minēju, ka man man liekas, ka galva jau kūp no visas šitās mācīšanās? Vismaz galīgi dulla un neuzņēmīga jau noteikti ir. Ārā arī šodien neesmu savu kāju spērusi, ja vien balkons uz divām šaušalīgi aukstām minūtēm neskaitās :D
Es šodien un turpmākās četras dienas jau nu noteikti labāk strādatu nekā ietu uz tiem eksāmeniem. Negribu izgāsties un pusi savas algas atdot, lai pārliktu. Bet es neizkritīšu. Grauzīšu Kit-Kat un nolikšu, kaut uz 4 bet nolikšu!