*
2.- Jan- 2015 | 07:53 pm
No:: tvillingarna
Es kaut kā esmu sapratusi to, ka vairāk es cenšos Tētim. Bērni jau parasti cenšas, lai sniegtu vecākiem gandarījumu, un lai tas, ko viņi dara nestu vecākiem lepnumu, prieku un tā. Bet kad es tā pasēžu un padomāju, tad to ko es daru, es kaut kā daru vairāk, lai Tētim būtu prieks un lepnums. Un, protams, arī mātei, bet pirmais par ko iedmājos ir Tētis.
Bet tas visdrīzāk ir tāpēc, ka kopš mazotnes, viņš īpaši neiejaucās audzināšanā, un īpaši neslavēja, bet kad uzslavēja, tad jūst varēja, ka tiešām nu tā pa riktīgo pelnīti tas ir. :) Un pēdējos gadus, kopš mācos universitatē, man ar viņu arī ir krietni labākas un siltākas attiecības.
Es lieliski saprotu iemeslus, bet vienalga ir mazliet dīvaini, kad to tā apzinos. Kaut, man jau māte vienmēr ir teikusi, ka kopš pavisam mazām dienām, pat tad kad īsti staigāt un runāt nemācēju, es vienmēr esmu izvēlējusies Tēti. Viņš vienmēr man ir bijis tā sauktajā "pirmajā vietā". Viss ir saprotami, bet tomēr, dīvani, teikšu vēlreiz.
Bet tas visdrīzāk ir tāpēc, ka kopš mazotnes, viņš īpaši neiejaucās audzināšanā, un īpaši neslavēja, bet kad uzslavēja, tad jūst varēja, ka tiešām nu tā pa riktīgo pelnīti tas ir. :) Un pēdējos gadus, kopš mācos universitatē, man ar viņu arī ir krietni labākas un siltākas attiecības.
Es lieliski saprotu iemeslus, bet vienalga ir mazliet dīvaini, kad to tā apzinos. Kaut, man jau māte vienmēr ir teikusi, ka kopš pavisam mazām dienām, pat tad kad īsti staigāt un runāt nemācēju, es vienmēr esmu izvēlējusies Tēti. Viņš vienmēr man ir bijis tā sauktajā "pirmajā vietā". Viss ir saprotami, bet tomēr, dīvani, teikšu vēlreiz.