- komunālais blūzs
- 10/1/10 11:18 am
- Vakar nostalģisku nolūku vadīti ar drugāniem iegriezāmies frančos pēc a nice refreshing glass of cold beer on a day like this. Atmosfēra frančos man parasti atgādina komunālo dzīvokli. Šoreiz visplašāk pārstāvētā subkultūras grupa bija wannabe gipgoperi, kas, izmantojot mūzikas automātu, priecēja publiku ar tādām kompozīcijām kā Snoop Dog "Drop it like it's hot". Mēs atbildējām ar Nirvanu. Viņi aizgāja. Bet vakara hailaits tomēr bija brīdis, kad lokālā iestūrēja apsardzes darbinieks, nomērīja klātesošos ar skatienu un devās taisnā ceļā pie manis. Lai paprasītu dokumentus. Manī un līdzcilvēkos tas izraisīja neviltotu sajūsmu un apmainīšanos ar high five un high six. Vispirms no somas (absolūti nejauši, protams) izvilku dokumentu, kas apliecina manu piederību Iestādei. Šā notikumu pavērsiena rezultātā apsarga sejai pārskrēja ēna, taču viņš nesamulsa un nezaudēja ne grama mēmas uzstājības. Visbeidzot uzgāju somā arī pasi, kas pierāda, ka man uj-kur-sen-vairs-nav-18. Publika izklīda, bet es vēl šodien priecājos, ka man joprojām prasa dokumentus.
- Current Music: The Doors_Alabama Song (Whisky Bar)
- 4 commentsLeave a comment
- epic win
- 9/8/10 12:44 pm
- Nākot no pusdienām Iestādes ēdnīcā [šis iestarpinājums domāts, lai vajadzīgie cilvēki varētu viņu atpazīt], družka savu domu, ka katrā kabinetā būtu jāatrodas pa kušetītei, pamatoja ar tekstu: "jo es gultā visu daru labāk".
- 7 commentsLeave a comment
- something's wrong with the world today
- 8/31/10 11:26 am
- Vakar vakarā až sametās skumji ap sirdi, kad nonācu pie secinājuma, ka absolūti lielākā daļa manu draugu ir pārvērtušies par sisīšiem un/vai apprecējušies un līdz ar to zaudējuši savu personību. Kā es to zinu? Gluži vienkārši - ja pirmdienas vakarā ir bezrūpīgs noskaņojums un gribas nevis mietpilsoniski aiziet savlaicīgi gulēt, bet gan izveikt pārgalvīgas darbības (ēm iedzert kādu glāzi atspirdzinoša dzēriena?). TAD NAV AR KO. Un atrunas ar gadiem kļūst tikai nejēdzīgākas - rīt jāiet uz darbu/agri jāceļas, nav naudas, nav ko vilkt mugurā, jāpaspēj uz pēdējo autobusu, jāiet vakariņās ar grāmatu kluba dalībniekiem, suns apēda mājasdarbu utt. utjpr. Tāpēc mans jautājums ir gluži retorisks - ja šāda situācija ir izveidojusies jau tagad, kad neviens neesam pārkāpuši 30 gadu atzīmi, TAD KAS BŪS TĀLĀK? A? Man tiešām būs jāiesaistās tamborēšanas pulciņā? Sabiedrība burtiski spiež mani vai nu sagādāt sev kaķi vai veci. Kur ir visi tie cilvēki, kas spēj vienlaikus būt apzinīgi darbarūķi un leģendāri atpūsties? Un kur viņi ir tad, kad viņus vajag?
Upd. IZNĪCINĀT OTRDIENAH!!11 - 20 commentsLeave a comment
- freudian slip
- 8/24/10 02:26 pm
- Rakstīju drugānam īsziņu, ka varam tikties pusastoņos, lai paskatītos hokeju pašā Rīgas sirdī. Tikai vārdiņā "pusastoņos" u burtiņa vietā iemaldījās i burtiņš. Briesmīgi apsmējos un vairs nespēju pabeigt īsziņu. Tā vietā piezvanīju viņam un turpināju smieties klausulē. How weird is that.
- 1 commentLeave a comment
- 8/24/10 11:12 am
- Wowawiwa, kolēģe man no Baltkrievijas ir atvedusi slaidās cigaretes ar nosaukumu "МИНСК" un daudz, daudz končiņu. Nav slikti priekš pirmās darba dienas pēc atvaļinājuma.
- 0 commentsLeave a comment
- dienas prieks
- 7/12/10 11:08 am
- Samērā bieži mēs ar draudziņiem darba laikā apmaināmies ar e-pastiem, kuros padalāmies ar savu dienas prieku. Šodien šādu prieku atsūtīja draudzene, kura nejauši bija vortālā likumi.lv saskārusies ar MK noteikumiem "Par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm". Protams, tam sekoja gluži bērnišķīga ķiķināšana un arī atziņa no manas puses, ka atkal ES mēģina mums kaut ko uzspiest, jo man no personīgās pieredzes ir skaidrs, ka citu valstu sēklas nav ekvivalentas. Draudzene reaģēja zibenīgi ar "I'm with you, sister. Totally." Lūk, tas ir patriotisms.
- 0 commentsLeave a comment
- you say you're honest but love is for thieves
- 7/11/10 06:16 pm
- Nesen mums ar družku norisinājās kārtējā dvēseliskā saruna ar skaipa palīdzību. Tas parasti notiek pilnīgi negaidīti. Saruna iesākas par niekiem un pamazām mēs zaudējam kontroli pār to un nonākam pie tā saucamajām nopietnajām tēmām un dzīves patiesībām.
Protams, diskusijas nopietnība tiek neitralizēta ar necenzētu leksiku, par ko jau iepriekš neatvainojos.
Arī šoreiz sākām ar ķircināšanos, ka manu družku var "paņemt" ar kasti rafaello un pudeli martini, bet mazpamazām nonācām līdz divām spožām atziņām:
1.saruna
[18:47:37] družka: bļa, sievietes[18:47:53] družka: es arī viņas ciest nevaru, ar atsevišķiem izņēmumiem
[18:48:19] es: bet ir jau arī vairums pastulbas, kaitinošas un vai nu tukšas vai pārgudras[18:48:54] es: pārgudras kā mēs.
Atkāpe: un patiesi! Man vienmēr vīrieši ir patikuši labāk ne tikai kā romantiskas intereses objekti, bet arī kā draugi. Viņi tik daudz nečīkst, vairāk uzdrošinās un viņu domāšanas veids man ir daudz tuvāks. Protams, jebkuru likumsakarību apstiprina neskaitāmi izņēmumi (nekad neesmu līdz galam sapratusi šo teicienu - tieši tāpēc ar to var iedzīt pārdomās un apklusināt jebkuru oponentu).
2.saruna:
[18:52:12] družka: eventuāli laikam ir tā, ka mums tiek tie, ko esam pelnījuši. nav runa par algas lielumu vai brīvā laika daudzumu, galvenais, lai vajag vienīgi tevi
[18:52:47] es: nujā, nujā. es jau reizēm piedomāju, ka bļe pirms tam vajadzēja 2 gadus mocīties, lai Mr.X satiktu.
Atkāpe: arvien vairāk sāku ticēt attiecību karmai (ja pametīsi kādu, dabūsi pretī to pašu utt.) un tam, ka nevienas attiecības nav veltas, jo bruģē ceļu uz to lielo vinnestu.
Un morāle šoreiz ir gluži apšaubāma un katram sava. - 4 commentsLeave a comment
- 7/5/10 08:53 am
- Kā šorīt pa telefonu izteicās družkas vīrs: "neatnāca, neieraudzīja, neuzvarēja un pat nepiezvanīja".
- 0 commentsLeave a comment
- what a drag it is getting older
- 6/8/10 09:54 am
Pēdējā laikā arvien biežāk ar draugiem raisās intelektuālas sarunas par raison d'être. Tad mēs parasti apraujamies un neveikli pasmejamies, ka laikam par daudz ir iedzerts. Jo katrā no mums mīt maziņš Pīters Pens, kurš nekādi negrib pieaugt un runāt par laulībām, bērniem un citām pieaugušo cilvēku lietām.
Šajā sakarā nesen ar družku konstatējām, ka vairs nekad nebūsim tas jaunais skuķis blakus vecākam vīrietim, jo gadiņi neapturami nāk klāt. Un ir mazliet saldsērīgi, kā jau jebkurā brīdī, kad jūti kādu iespēju logu aizveramies. Ne jau tāpēc, ka gribētu to izmantot, bet gan tāpēc, ka ir ļoti patīkami apzināties, ka nav nekā neiespējama.
- Current Music: Garbage_Only Happy When It Rains
- 0 commentsLeave a comment